Banner 980x90

VAAD: Graudaugu sējumi ziemai ir labi sagatavojušies

Ziemas kvieši un rudzi patlaban sacerojuši ļoti labi, mitrums uz laukiem nav pārmērīgs, slimības un pirmās rudens salnas kaitējumu nav nodarījušas, līdz ar to patlaban ziemāju sējumu stāvoklis kopumā vērtējams kā labs, liecina informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā.

VAAD novērojumos konstatēts, ka ziemas kvieši līdz novembra vidum vairumā lauku bija sasnieguši cerošanas sākuma vai arī beigu stadijas, līdzīga situācija bija vērojama rudzu un tritikāles jeb kviešu un rudzu hibrīda laukos. Tāpat arī mitruma apstākļi graudaugu ziemāju sējumos pirms ziemošanas vērtējami galvenokārt kā labi. Vien atsevišķos laukos ar neizlīdzinātu reljefu oktobrī uzkrājies lieks ūdens.

Savukārt pirmās rudens salnas un pirmais sniegs vērā ņemamu kaitējumu nenodarīja, izņemot dažus laukus, kur nedaudz apsala graudaugu lapas. Tāpat arī šoruden, salīdzinot ar citiem gadiem, ziemāju graudaugu sējumus retāk inficēja slimības un par nozīmīgām gliemežu aktivitātēm šoruden neesot nācies dzirdēt, norāda VAAD.

Saistībā ar augu slimībām kviešu lapu pelēkplankumainības pazīmes dienesta speciālisti atraduši vien ceturtajā daļā no novērotajiem ziemas kviešu laukiem, kamēr pagājušajā gadā šajā periodā tās bija pusē lauku. Atsevišķos ziemas kviešu un rudzu sējumos uz dažiem augiem tika atrastas graudzāļu miltrasas pazīmes. Brūnā rūsa šoruden netika atrasta nevienā no novērotajiem ziemāju graudaugu laukiem, kas nozīmē, ka lielākajā daļā lauku pavasarī - veģetācijas perioda sākumā - nebūs vērojams šo slimību agras attīstības sākums.

Kā norāda VAAD, graudaugu attīstības stadija pirms ziemas iestāšanās ir viens no veiksmīgas ziemošanas ietekmējošiem faktoriem. Lielākas cerības uz veiksmīgu izdzīvošanu ir augiem, kuri sasnieguši cerošanas fāzi un paspējuši uzkrāt nepieciešamās barības vielas. Rudzi ziemcietības ziņā salīdzinājumā ar citām ziemāju graudaugu sugām ieņem pirmo vietu, pēc tam seko tritikāle, kvieši, mieži. Turklāt novērots, ka ziemu veiksmīgāk pārcieš šķirnes, kas piemērotas un pieradušas pie Latvijas mainīgajiem laikapstākļiem.

Šajā sezonā kopējā graudaugu raža Latvijā ir apmēram 1,916 miljoni tonnu, kas ir par 11% vairāk nekā vidējā graudu kopraža pēdējos piecos gados.

Graudaugi tika iesēti 644 000 hektāru platībā, kas ir par 10% jeb 60 000 hektāru vairāk nekā 2013.gadā.

Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu, nesasniedzot visu laiku rekordu - 2,1 miljonu tonnu, kas tika ievākts 2012.gadā.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)