Stājas spēkā jaunās Krievijai noteiktās ES sankcijas
Eiropas Savienība (ES) paplašinājusi sankcijas, kas Krievijai noteiktas Ukrainas krīzes dēļ, un iekļāvusi tajā 19 fiziskās un deviņas juridiskās personas. Soda pasākumi stājušies spēkā ar brīdi, kad sankciju saraksta jaunā redakcija pirmdien tika publicēta ES oficiālajā žurnālā.
"Melnajā sarakstā" iekļauts Krievijas aizsardzības ministra pirmais vietnieks ģenerālis Arkādijs Bahins, Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Anatolijs Antonovs, Valsts domes deputāts Josifs Kobzons, Valsts domes deputāts, kompartijas Maskavas nodaļas priekšnieks Valērijs Raškins un Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Andrejs Kartapolovs.
ES oficiālajā žurnālā norādīts, ka Kartapolovs "aktīvi iesaistījies un veidojis Krievijas spēku militāro kampaņu Ukrainā", bet Kobzons publiski izteicis atbalstu prokremliskajiem kaujiniekiem un balsojis par likumprojektu, kas noveda pie Krimas pussalas aneksijas.
Žurnālā norādīts, ka Kobzons iecelts par Doņeckas teroristu "tautas republikas" goda konsulu, kad apmeklējis kaujiniekus Donbasā.
Viņa kolēģis Raškins savukārt nonācis "melnajā sarakstā" par to, ka dibinājis organizāciju, kas rīkojusi demonstrācijas prokremlisko kaujinieku atbalstam, un balsojis par likumprojektu, kas noveda pie Krimas pussalas aneksijas.
ES oficiālajā žurnālā norādīts, ka Bahins un Antonovs ir atbalstījuši Krievijas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu un veicinājuši tādu politiku, kas apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.
Viņiem aizliegts iebraukt ES dalībvalstīs, un tajās esošie aktīvi tiek iesaldēti.
ES sankcijas noteiktas arī 14 Austrumukrainas iedzīvotājiem un deviņām organizācijām - Doņeckas un Luhanskas teroristu "tautas republiku" kaujinieku vienībām - un Novorosijas kustībai, ko vada bijušais prokremlisko kaujinieku bandu līderis maskavietis Igors Girkins.
Sankcijas noteiktas arī prokremlisko teroristu grupējuma "Spartas bataljons" komandierim Arsēnijam Pavlovam, kurš ir pazīstams arī ar pseidonīmu Motorola.
ES ārlietu ministri par jauno sankciju kārtu vienojās 9.februārī pēc uzbrukuma Mariupolei, bet sankciju ieviešana tika uz nedēļu atlikta, lai dotu laiku jaunai miera iniciatīvai.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanada centieni noveda pie vienošanās par pamieru Donbasā, kas stājās spēkā svētdien.
Krievijas Ārlietu ministrija nosodīja jaunās sankcijas, nodēvējot tās par neloģiskām, ņemot vērā, ka tikko panākts pamiers.
"Rodas iespaids, ka sankciju ritenis griežas bez kontroles," paziņoja ministrija, solot nepalikt atbildi parādā.
Līdz ar jaunāko ierobežojošo pasākumu stāšanos spēkā ES "melnajā sarakstā" tagad ir 151 Krievijas un Ukrainas pilsonis, kā arī 37 organizācijas.
Krievija pagājušā gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
ES līderi pret jauno miera plānu Austrumukrainas konflikta atrisināšanai izturas piesardzīgi, vēloties nogaidīt, lai redzētu, vai Maskava un prokremliskie kaujinieki to ievēros.
Iepriekšējā vienošanās par pamieru, kas tika noslēgta septembrī, līdz galam tā arī nekad netika ievērota.
Uz sarakstu
