Rubesa pārliecināta par "Rail Baltica" pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku
Šādi projekti viennozīmīgi ir ekonomiku stimulējoši, aģentūrai LETA teica kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata pretendente Rubesa.
Jautāta, vai nebiedē arī pretdarbība, kas vērsta pret projektu, Rubesa norādīja, ka šāda līmeņa projektos ir vērojama pretestība, jo tiek skartas cilvēku intereses. Viņa gan ir pārliecināta, ka šādas situācijas var risināt savlaicīgi un cieņas pilnā pārrunu procesā.
Jaunajam amatam Rubesu uzrunājusi personāla atlases kompānija. Rubesa skaidro, ka vēl gan līgums nav parakstīts, taču viņa paredz, ka izdosies par nosacījumiem vienoties tuvāko nedēļu laikā. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ar pilnu jaudu jaunajā amatā varēs darboties oktobra sākumā.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Rubesu no vairāk nekā desmit kandidātiem vadītāja amatam izvēlējusies kopuzņēmuma padome. Patlaban ar Rubesu notiek pārrunas par darba nosacījumiem.
Kopuzņēmuma valdes priekšsēža izvēlei bija piesaistīta personāla atlases kompānijas "Amrop", un kandidātu vidū bijuši atzīstami eksperti no dažādām valstīm. Rubesa atzīta par uzvarētāju.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) skaidro, ka jau tuvākajā laikā kopuzņēmuma valdē ir jāieceļ vēl trīs valdes locekļi - no katras valsts pa vienam. Katrs no tiem atbildēs par konkrētu jomu.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" dibināts 2014.gada novembrī, tā pamatkapitāls ir 1,95 miljoni eiro. Šim uzņēmumam uzticēta "Rail Baltica" dzelceļa projektēšana, būvniecība un mārketings. Kā liecina "Firmas.lv" informācija, līdz šim uzņēmumā bija viens valdes loceklis - Edvīns Bērziņš.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
No 2012.gada līdz šī gada aprīlim Rubesa bija bankas "Citadele" padomes locekle. Pirms tam Rubesa bijusi "Statoil ASA" viceprezidente korporatīvās sociālās atbildības jomā. Laikā no 2000.gada līdz 2008.gadam viņa bija "Latvija Statoil" izpilddirektore, pēc tam no 2008.gada līdz 2010.gadam ieņēma "Statoil Azerbaijan" valdības un publisko lietu direktores amatu. Rubesa no 2002.gada līdz 2009.gadam strādāja "DnB Nord" bankas padomē. Paralēli profesionālajai darbībai viņa ir darbojusies vairākās sabiedriskajās organizācijās, tostarp Ārvalstu investoru padomē Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā un Kokneses fondā.
Rubesa ir ieguvusi grādu biznesa administrācijā koledžā Toronto, Kanādā.
Neveiksmīgs bija Rubesas mēģinājums darboties Zolitūdes traģēdijas sabiedriskajā komisijā. Pēc negatīvās ažiotāžas ap šo komisiju viņa no darba tajā atteicās.
Uz sarakstu
