Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neievēl nevienu kandidātu
Trešdien, 3.jūnijā, Saeima Valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neievēlēja nevienu no izvirzītajiem kandidātiem, pilsētas informācijas portālu tīkls Pilseta24.lv uzzināja Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanu tiešraidē.
Kā paziņoja balsu skaitītāji, par aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) pirmajā balsojumā tika nodotas 34 balsis, bet pret - 59. Viņam sekoja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits ar 24 balsīm "par" un 69 "pret", deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) ar 23 balsīm "par" un 70 balsīm "pret" un deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) ar septiņām balsīm "par" un 86 "pret".
Seši balsošanas biļeteni tika atzīti par nederīgiem, savukārt pret visiem kandidātiem nobalsojuši pieci Saeimas deputāti.
Vadošajiem kandidātiem, īpaši Levitam, pirms vēlēšanām bija solīts nedaudz lielāks deputātu atbalsts, un tikai par Bondaru acīmredzot nobalsojusi visa Reģionu apvienības frakcija. Ja par Dolgopolovu būtu nobalsojusi visa "Saskaņas" frakcija, viņam vajadzēja saņemt vismaz 24 balsis, savukārt Levitam bija solīta vismaz 27 Saeimas deputātu atbalsts. Pret visiem kandidātiem bija solījuši balsot seši Ingunas Sudrabas partijas deputāti, bet acīmredzot arī viens šīs partijas politiķis ir nobalsojis citādāk.
Tā kā pirmajā balsojumā neviens neieguva vismaz 51 balsi, par visiem kandidātiem tiks balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpināsies, katrā nākamajā balsojumā izslēdzot kandidātu, kas ieguvis vismazāk balsu. Ja pēdējā balsojumā neviens no kandidātiem nebūs ieguvis 51 balsi, desmit līdz 15 dienu laikā būs jārīko jaunas vēlēšanas.
Valsts prezidenta vēlēšanās notiek aizklāta balsošana ar vēlēšanu zīmēm.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš secinājusi, ka visi kandidāti atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.
Sākoties diskusijām par Valsts prezidenta amata kandidātiem, valdošā koalīcija pauda vēlmi vienoties par kopīgu kandidātu, taču tas nav izdevies. Iniciatīvu šajā jautājumā uzņēmās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Valsts prezidenta amatam izvirzot Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī "Vienotības" frakcija, bet tad nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) vienojās izvirzīt Levitu, aicinot ari citus deputātus atbalstīt šo soli. Pēc šī VL-TB/LNNK lēmuma "Vienotības" frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem koalīcijas kandidātiem.
Visa ZZS frakcija sola atbalstīt Vējoni, bet nacionālā apvienība - Levitu. Izkrītot kādam no koalīcijas kandidātiem, "Vienotība" plāno atbalstīt to, kurš turpinās cīņu par augsto amatu, un aicināja to darīt arī partnerus. ZZS jau iepriekš paudusi, ka Levitu šajās vēlēšanās neatbalstīs, savukārt nacionālā apvienība pret šo aicinājumu nebija noraidoša, tomēr šī politiskā spēka līderi nesteidz paust atbalstu Vējonim. Viņi uzsver, ka gadījumā, ja kādā no balsojumiem izkritīs Levits, apvienības frakcija kopā ar viņu pieņems lēmumu par tālāko rīcību. Levits jau iepriekš apliecinājis, ka pieļauj iespēju kandidēt arī otrajā vēlēšanu kārtā, ja šodien par prezidentu neviens netiks ievēlēts.
Tikmēr opozīcija sola atbalstu tikai saviem kandidātiem. "Saskaņa" atbalstīs Dolgopolovu, bet, viņam izstājoties no cīņas, šis politiskais spēks būs pret visiem citiem kandidātiem. LRA šim amatam virza Bondaru, kurš pagaidām var rēķināties vien ar savas frakcijas atbalstu, kas nozīmē, ka viņš no cīņas par augsto amatu izstātos ātrāk nekā pārējie kandidāti. Tad LRA turpmākajos balsojumos vairs nepiedalīsies. Arī NSL jau iepriekš paudusi, ka neatbalstīs nevienu no kandidātiem. Savu kandidātu prezidenta amatam NSL nolēma nevirzīt.
Politiķi atzīst, ka grūti prognozēt prezidenta vēlēšanu iznākumu, ņemot vērā aizklāto balsojumu. Līdz šim tika pausts, ka reālākās izredzes ieņemt šo amatu ir Vējonim.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Valsts prezidenta vēlēšanu debatēs deputātus aicināja ieklausīties sabiedrības viedoklī.
Uz sarakstu
