Pensiju fondiem pirmajā ceturksnī rekordaugsts ienesīgums
Pensiju plānu augstu ienesīgumu pārvaldītāji spējuši nodrošināt, pateicoties pozitīvām norisēm finanšu tirgos, īpaši akciju tirgos, tādēļ augstāks ienesīgums bijis aktīvajiem un sabalansētajiem pensiju plāniem, kas vairāk līdzekļu iegulda tieši akcijās, teikts Komercbanku asociācijas pensiju apskatā.
Pensiju 2.līmeņa jeb valsts fondēto pensiju fondu pārvaldnieki gada sākumā nodrošinājuši īpaši veiksmīgus rezultātus aktīvajiem plāniem - ienesīgums 11% apmērā, tiem seko sabalansētie plāni ar 9,2%, un arī konservatīvie plāni sasnieguši vērā ņemamu rezultātu - 5,9% gada ienesīgumu.
Šā gada 1.ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir turpinājuši augt, un ceturkšņa beigās to kopējā vērtība ir pārsniegusi 2,16 miljardus eiro. Kopš sistēmas darbības sākuma 2003.gadā kopējā dalībnieku peļņa ir sasniegusi 455 miljonus eiro. Šā gada 1.ceturksnī vien peļņas procenti kopējos 2.līmeņa aktīvus ir palielinājusi par 98 miljoniem eiro. Šī summa ir pensiju kapitāla tīrais pieaugums, no kura ir atskaitītas visas ar līdzekļu pārvaldīšanu un administrēšanu saistītās izmaksas.
Arī privātajiem pensiju fondiem jeb pensiju 3.līmenim šā gada sākums bijis ļoti veiksmīgs - tie saviem ieguldītājiem spējuši nodrošināt vēsturiski augstāko vidējo gada ienesīgumu 10,28% apjomā.
Šogad pirmajā ceturksnī privāto pensiju fondu uzkrātā pensiju kapitāla vērtība palielinājās par 22,4 miljoniem eiro jeb 8% un sasniedza 303,1 miljonu eiro.
Šā gada pirmajā ceturksnī iemaksu pensiju plānu dalībnieku iemaksas sasniedza 12,7 miljonus eiro, kas par 72% jeb 5,3 miljoniem eiro pārsniedz 2014.gada pirmā ceturkšņa iemaksu apjomu - privātpersonas ir būtiski palielinājušas savu līdzdalību privātajos pensiju fondos, pārvirzot savus uzkrājumus no citiem finanšu instrumentiem. Savukārt darba devēju iemaksu apjoms šā gada pirmajā ceturksnī bija 2,4 miljoni eiro, kas par 0,9 miljoniem eiro jeb 63% pārsniedz 2014.gada pirmā ceturkšņa apjomu. Uzkrājumus savu darbinieku labā veido 939 uzņēmumi, un šādu uzņēmumu skaits saglabājies līdzšinējā līmenī.
Vidējais uzkrātais privātās pensijas kapitāls vienam dalībniekam 2015.gada 1.ceturkšņa laikā pieauga par 6% jeb par 67 eiro un sasniedza 1262 eiro. Vidējais dalībnieku vecums 2015.gada sākumā saglabājās 46 gadu līmenī. Aizvien būtiskāks kļūst jautājums par to, kā privāto pensiju uzkrājumos iesaistīt gados jaunākus cilvēkus, lai viņiem ar mazākām un regulārām ikmēneša iemaksām veidotos lielāks privātās pensijas uzkrājums, skaidro Komercbanku asociācija.
Valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju sistēmas 2. līmenī papildu uzkrājums pensijai veidojas, daļu no cilvēka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām ar pensiju pārvaldītāja (fonda) starpniecību ieguldot akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, kā arī banku depozītos. Līdz ar to pensijas kapitāls pieaug straujāk nekā inflācija un vidējā darba alga valstī.
Savukārt privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3.līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai - iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3.līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.
Uz sarakstu
