Norāda uz ierobežojumiem pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanā
Pašreizējā normatīvā regulējuma dēļ pašvaldībām ir visai ierobežotas iespējas atbalstīt uzņēmējdarbību reģionos, trešdien, 4.februārī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks un kādreizējais Ogres mērs Edvīns Bartkevičs.
Viņš vērsa uzmanību, ka patlaban ir vērojama lauku reģionu depopulācija un uzņēmēji, kas ekonomiskās krīzes laikā pameta no Rīgas attālos reģionus, tur nav atgriezušies.
Viena no problēmām gausajai uzņēmējdarbības attīstībai reģionos ir apgrozāmo līdzekļu trūkums uzņēmumiem. Tomēr pašvaldībai ir aizliegts izsniegt jebkāda veida aizdevumus un dot galvojumus vai garantijas uzņēmumiem, izņemot gadījumus, kad pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%.
Cita problēma saistīta ar uzņēmuma darbībai nepieciešamo infrastruktūru. Saskaņā ar likumdošanu pašvaldībām nav tiesību iegūt īpašumā mantu, kas nav tieši vajadzīga pašvaldības funkciju realizēšanai. Tāpēc pašvaldība nevar būt iniciators kādas teritorijas attīstībai, jo var ieguldīt tikai savā īpašumā esošajos objektos, norādīja Bartkevičs.
Viņš arī minēja divus piemērus Ogres pašvaldībā, kur tiek bremzēta iespējamā uzņēmējdarbība. Ir izveidota atkritumu izgāztuve, uzkrāta atkritumu radītā gāze, ko reāli varētu izmantot tālāk saimnieciskajā darbībā, taču, tā kā finansējums ir saņemts no Eiropas Savienības fondiem, to nevar izmantot saimnieciskās darbības veikšanai. Savukārt, rekonstruējot pilsētā notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, tiek savāktas dūņas. Arī tās varētu izmantot elektroenerģijas ražošanā, taču, tā kā tas uzreiz skaitās bizness, dūņas nav iespējams izmantot.
Pēc LPS domām, būtu arī jāļauj pašvaldībām ieguldīt jau esošajos uzņēmumos vai veidot jaunus uzņēmumus darbvietu nodrošināšanai lauku reģionos. Patlaban uzņēmēju aktivitāte mazapdzīvotās vietās ir maza, kas noved pie darbvietu trūkuma un nabadzības. Tomēr pašvaldībās būtu jāveido sociālās uzņēmējdarbības formas, jāparedz valsts atbalsts šādas uzņēmējdarbības sākšanai un veicināšanai. Šādā uzņēmējdarbībā būtu iesaistāmi cilvēki ar invaliditāti un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji.
Bartkevičs uzsvēra, ka esošā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēma neveicina sociāli atstumto personu un mazkvalificēta darbaspēka aktīvu iesaistīšanos darba tirgū.
Kopumā LPS secina, ka reģionos trūkst zināšanu un kapacitātes, kā arī iespēju uzņēmējdarbības atbalstam. Organizācija uzskata, ka lauku konsultanta vietā ir jāievieš uzņēmējdarbības konsultants, ir jāorganizē kopīgas mārketinga aktivitātes un jāsadarbojas vairāku produktu ražošanā. "Mūsu produkti nav slikti, ir iespējas, kā realizēt," uzsvēra politiķis, norādot, ka patlaban pietrūkst metožu, kā šos produktus pārdot. Viņš minēja vairākus piemērus, kā varētu kooperēties, lai uzņēmēji iegūtu no kooperēšanās. Taču tam ir nepieciešamas ražošanas bāzes, ko varētu nodrošināt pašvaldības.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LRTK) saredz vairākus risinājumus, kā veicināt uzņēmējdarbību reģionos, teica LRTK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Pirmkārt, pašvaldībām ir jābūt motivētām veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā. Taču patlaban tās vairāk rūpējas par to, lai iedzīvotājiem, ne uzņēmējiem būtu labi. Piemēram, dažkārt uzņēmumi radot liekas problēmas pašvaldībā, jo ir jāsastopas ar vietējo iedzīvotāju protestiem par jaunas ražotnes celšanu, minēja Endziņš. Savukārt, ja pašvaldībām būtu legāla finansiālā motivācija atbalstīt uzņēmējdarbību, situāciju varētu mainīt.
Kā otrs risinājums būtu nodokļu sistēmas reforma, piemēram, daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa novirzot konkrētajai pašvaldībai, vai ieviest dalīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali - daļu novirzot pašvaldībai, kurā darba ņēmējs dzīvo, un otru daļu - pašvaldībai, kurā darba ņēmējs strādā.
Trešais risinājums - pašvaldībai saņemt finansējumu no speciāla fonda, ja tā rada infrastruktūras objektus uzņēmējdarbības attīstīšanai.
"Ja mēs radām motivācijas modeli, pašvaldības, kurās nav biznesa, rod iespējas un domā, kādā veidā pārcelt uzņēmumu no pilsētas uz reģionu," teica Endziņš, piebilstot, ka līdz brīdim, kamēr pašvaldības nebūs finansiāli legāli ieinteresētas, nekas uz priekšu nekustēsies.
Tomēr LRTK neatbalsta pašvaldību iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, jo uzskata, ka to var darīt tikai tad, ja ir tirgus nepilnības vai ja runa ir par kādu ļoti nopietnu infrastruktūru.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vērsa uzmanību uz privātās-publiskās partnerības projektu attīstīšanu, jo ar tiem varētu veicināt nozīmīgu industriju attīstību. Pašvaldībām šajā gadījumā ir visas iespējas iesaistīties uzņēmējdarbībā, kā arī pastāv konkrēti nosacījumi, kā no šāda tipa uzņēmējdarbības iziet, sacīja Meņģelsone.
No komisijas deputātiem izskanēja neizpratne, kāpēc pašvaldības pašas dažkārt nav izpildījušas mājasdarbu, sagatavojot visu nepieciešamo informāciju, kas investorus varētu interesēt. Šādu viedokli pauda Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), savukārt Ilze Viņķele (V) bija neizpratnē, kāpēc pašvaldības nav sapratušas ciešo korelāciju starp iedzīvotāju skaitu un darba vietām. Savukārt Ivars Zariņš (S) atbalstīja viedokli, ka pašvaldībām ir nepieciešami instrumenti, lai tās būtu tieši ieinteresētas uzņēmējdarbības veicināšanā.
Pārmetumus par pašu pašvaldību kūtro rīcību noraidīja Bartkevičs - neskatoties uz to, ka pašvaldība ir sagatavojusi investoriem nepieciešamo informāciju un ir pat vietas, kur attīstīt uzņēmējdarbību, investori tāpat nenāk. Kā vienu no iemesliem viņš minēja bailes riskēt, tāpēc pašvaldību uzdevums būtu samazināt potenciālos riskus uzņēmējdarbībai. "Pašvaldībai ir jārada visi apstākļi, lai komersants tur varētu nopelnīt. Pārējais viss ir pakārtots," pauda Bartkevičs. Turklāt citās valstīs investoru pieplūdumu veicina tas, ka pašvaldības teritorijas ražotāju rīcībā nodod bez maksas, viņš norādīja.
Šodien, uzklausot viedokļus, komisijas deputāti konkrētus lēmumus nepieņēma. Komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) paskaidroja, ka šī bija tikai pirmā diskusija un deputāti pie sarunas atgriezīsies, kad būs notikušas diskusijas ar ieinteresētajām grupām.
Uz sarakstu
