Lugažu muižā atklās leģendārā fotomākslinieka Gleizda darbu izstādi
Izstāde atklāšanā piedalīsies: Venta Kocere – Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkas direktore, Roberts Svižeņecs – Fotogrāfs, Valdis Mazulis – LU bibliotēkas projektu vadītājs.
Jānis Gleizda ir viens no pasaulē pazīstamākajiem Latvijas foto māksliniekiem, kurš fotomākslai veltījis pusgadsimtu no sava garā, traģiskā mūža.
Pēckara foto leģendas Jāņa Gleizda veikums jau tādēļ vien ir cienījams, ka tas atspoguļo mūsu kultūras vibrācijas neviennozīmīgā vēstures periodā. Jāņa Gleizda nozīmīgākās foto kompozīcijas radītas galvenokārt 20.gadsimta. 60., 70. un 80.gados. Jāņa Gleizda radītie attēli saistībā ar viņa personības likteni ir ieguvuši patstāvīgu vietu Latvijas sabiedrības priekšstatos par nu jau pagājušā gadsimta otrās puses Latvijas mākslas fotogrāfijas sasniegumiem. Jānis Gleizds pārsvarā strādāja melnbaltajā fotogrāfijā, perfekti pārvaldot sarežģīto, smalko un darbietilpīgo izohēlijas tehniku. Iespējams, ka visatpazīstamākās ir Jāņa Gleizda sieviešu aktu fotogrāfijas, tomēr viņš darbojies arī citos žanros – ainavā, klusajā dabā, portretu fotogrāfijā..
Divdesmit četru gadu vecumā nākamajam fotogrāfam pēc smagiem apsaldējumiem amputēja abas delnas. Mākslinieka dzīve un radošais mūžs visā tā garumā bija gribasspēka un dzīves alku apliecinājums. Pēc kādām divdesmit operācijām traumatoloģijas institūtā jaunietis sāka trenēties zīmēt un gleznot.
Kā vienam no pirmajiem fotogrāfiem, Jānim Gleizdam 1995.gadā tiek piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem Latvijas valsts labā. Jānis Gleizds bija gaidīts viesis foto klubos, kur dalījās pieredzē un neslēpa savas zināšanas.
Neskatoties uz to, ka pēdējos gadus Gleizds bija ļoti slims, viņa fotogrāfiju kolekcijas tika eksponētas Lietuvā, Rumānijā un Ukrainā.
Uz sarakstu
