Kaktiņš: pastāv iespēja, ka pēc vēlēšanām Latvijā nekas nemainīsies
Sociologs prognozē, ka Ukrainas konteksts radīs lielāku nepieciešamību pēc stabilitātes un prognozējamības, tāpēc daudzi vēlētāji, lai arī uzskata, ka valsts tiek vadīta nepareizi, visticamāk, tomēr neriskēs un pēc mazākā ļaunuma principa nobalsos par kādu no jau esošajām pie varas partijām. Pārmaiņas valdošajā koalīcijā, pēc Kaktiņa domām, iespējamas tikai tad, ja jaunizveidotajām partijām izdosies iegūt ievērojamu deputātu vietu skaitu.
Vaicāts, kā partiju sekmes vēlēšanās ietekmē personālijas, programmas, darbi un kampaņas, Kaktiņš pauda viedokli, ka visi šie komponenti ir kopsakarībā, bet atsevišķi katrs no tiem bez pārējiem nav neko īpaši vērts. Priekšplānā viņš liktu personālijas, jo caur tām partijas var "pārdot" savas programmas, jo programma pati par sevi ir tikai papīra gabals. "Tie ir cilvēki, kas īsteno programmas. Ja partijai nav pārliecinošu līderu un cilvēku, kas var īstenot tās programmu, man grūti iedomāties, ka kāds balsos tikai par papīra gabaliņiem, cerot, ka tie varētu paši no sevis izpildīties."
"Iepriekšējā darbība arī ir ļoti svarīga. Ja centrā liekam cilvēku, tad ir svarīgi, kāda attieksme vēlētājiem ir pret šiem cilvēkiem, vai viņi atstāj labu vai sliktu iespaidu, vai tādam var dot uzticības kredītu. Un šeit parādās deputāta kandidāta iepriekšējās darbības komponente. Ja viņa iepriekšējās darbības vairāk ir grāvušas šī cilvēka reputāciju, ja publiskajā telpā iegūtās ziņas drīzāk rada problēmas uzticēties šim cilvēkam, tad diezin vai par šādu cilvēku tiks balsots," piebilda eksperts.
Kaktiņš atzīmēja, ka priekšvēlēšanu kampaņa ir elements, kas visu savelk kopā - gan kandidātu personības, gan programmas, gan viņu iepriekšējos darbus, gan visādus vizuālos un audio elementus. "Priekšvēlēšanu kampaņa ir ļoti nepieciešama. Tas ir mehānisms, caur kuru vēlētāji uzzina par politiķiem, par viņu partiju programmām un iecerētajiem darbiem. Ja nebūtu kampaņas, neviens neko nezinātu. Vai kampaņa ir visspēcīga? Bieži saka: jo vairāk naudas partijai, jo tā var iegūt vairāk mandātu parlamentā. Jaunākajā Latvijas vēsturē ir bijis pietiekami daudz piemēru, kas ir parādījuši, ka nauda ir nepieciešama, bet tā ne tuvu nav noteicošais faktors, lai pārvarētu 5% barjeru vēlēšanās. Ir virkne spilgtu piemēru, kas to ir apliecinājušas. Piemēram, 11.Saeimas vēlēšanās Šlesera Reformu partijai bija gan līdzekļi, gan avīzes, gan spilgti reklāmas klipi, bet partija ieguva tikai 2,4% vēlētāju atbalstu un palika ārpus Saeimas."
Aptaujas liecina, ka absolūti lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa ir neapmierināta ar valstī notiekošo un uzskata, ka valsts attīstība neiet pareizajā virzienā, atzīmējis sociologs, liela daļa iedzīvotāju nav apmierināta ar stāvokli ekonomikā, ar valdības un Saeimas darbu.
"Cilvēki vēlas pārmaiņas, tas nozīmē, ka vēlēšanās lielākām izredzēm vajadzētu būt opozīcijas partijām. Taču Latvijas situācijā opozīcijā esošā "Saskaņa" daudziem latviešu tautības vēlētājiem varētu būt nepieņemama, bet tas varētu dod iespējas jaundibinātajām partijām, kurām iedzīvotāju neapmierinātība ir laba starta platforma. Taču Ukrainas konteksts rada vēlmi pēc lielākas stabilitātes. Cilvēki balsojot var nevēlēties riskēt, pat ja nav apmierināti ar valstī notiekošo. Tāpēc daudzi cilvēki vēlēšanās izdarīs izvēli pēc mazākā ļaunuma principa. Viņi neriskēs balsot par citiem politiskajiem spēkiem, jo ej nu sazini, kā viss var pavērsties," teica Kaktiņš.
Uz sarakstu
