Izrādē "Dzimta" virmo spēcīgas emocijas
Tās centrā ir spēcīga rakstura sieviete - lielas ģimenes māte un kuģu īpašniece Vasa, kura cenšas saturēt kopā gan savu dzimtu, gan uzņēmumu. Kopā ar Feliksu Deiču strādā scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, kustību konsultants Aigars Apinis. Galveno lomu izrādē spēlē aktrise Māra Mennika. Piedāvājam ieskatu sarunā ar Menniku.
Jūs esat maigas dabas sieviete un te pēkšņi tik spēcīga raksturloma.
Man ir pietiekoši daudz bijušas raksturlomas, arī "dīvainās" sievietes un ir bijis jāspēlē pilnīgi ēteriskas būtnes. Iejusties raksturlomā ir ļoti interesanti, jāizprot tēla būtība, jāuztver rakstura nianses, jāpielāgojas. Tāda savdabīga un interesanta loma man ir Jeļena "Mežainī". Šī loma man ir ļoti mīļa.
Sākumā man bija ļoti grūti, ka man uzticēta Vasas loma un kaut kas tik smags ir jāspēlē. Es tiešām esmu maigas dabas, bet Vasa ir spēcīga gan raksturā, gan savās izpausmēs. Man bija jāsaprot kāda tā Vasa ir. Mēģinājumiem ritot, tas viss nostabilizējās, režisors Deičs ir brīnišķīgs režisors, jo viņš palīdz arī kā pedagogs, vieš ticību, ka to var izdarīt.
Gorkija lugā Vasa Žeļeznova ir spēcīga sieviete ar sarežģītu raksturu. Kā Jums izdodas parādīt Vasas rakstura lūzumu, viņas dabu? Vai Vasas raksturs nav pārāk smags un nesaprotams?
Man kā Mārai bija grūti tikt pāri tam, ka es esmu tā kuģniecības īpašniece, esmu tā, pie kuras nāk un klanās gan radi, gan svešie. Vienmēr esmu bijusi "galda" otrā pusē un psiholoģiski pieņemt bija ļoti grūti. Bet tad, kad sapratu, ka nav jādomā, kurā galda pusē tu esi, bet gan jādomā par to, ko TU gribi, tad pazuda daudz jautājumu.
Pie Vasas nāk visi pēc palīdzības. Viņa ir pārāka pār citiem. Lugā ir emociju caurvīta.
Vasa ap sevi savākusi dzīves pabērnus, palīdzējusi viņiem, bet tajā pat laikā viņa prasa pretī. Viņa gaida, kad viņai kalpos, izpildīs viņas rīkojumus.
Izrādē ir tikšanās ar sievieti - manu vedeklu Rašelu, ko spēlē Inga Siliņa, kas spēj novērtēt Vasas pūles, bet kuras dzīves mērķi ir pavisam citādāki. Abas šīs sievietes ir spēcīgas personības, man ļoti patīk, ka režisors parāda, ka abas ir līdzvērtīgas, viņas nekliedz, bet viena uz otru iedarbojas ar domu un vārda spēku. Mazajā zālē skatītājs labi redz aktiera vaibstus, pārdzīvojumus. Izrāde ir ļoti piepildīta ar emocijām, piesātināta notikumiem, liekas, ka viss plūst pāri, ka sevi jāsavalda.
Visi Vasas bērni, tāpat kā viņas vīrs Sergejs Žeļeznovs (Aigars Vilims) un brālis Prohors Hrapovs (Tālivaldis Lasmanis), ir uz smagas degradācijas robežas. Mātes patieso būtību jūt tikai jaunākā meita Ludmila (jaunā VDT aktrise Rūta Dišlere), svētā vientiesīte, kas visu saprot ne ar prātu, bet sirdi. Viņa vienīgā patiesi apraud Vasu, kad tās sirds vairs neiztur dzīves smagumu un savu nodarījumu bezjēdzību. Vēl Vasas balsts ir viņas "labā roka"- Anna (aktrise Ilze Lieckalniņa), kura palīdz viņai gan darbā, gan mājā.
Ar kādām sajūtām Jūs gaidāt pirmizrādi?
Bija posms, kad ļoti gaidīju pirmizrādi, mums izrādei ir ļoti garš mēģinājumu process. Nervozējām, nevarēja saprast, nu cik tad vēl, jārāda, kas sanācis. Tagad ir tā, ka šķiet nekas vēl nav gatavs, liekas, ka kaut kas var izsist no līdzsvara, bail, ka kāds sīkums traucēs. Bet ļoti gaidām šo notikumu.
Mazliet rada bažas skatītāju reakcija. Atkal kārtējā smagā izstāde. Skatītājs grib vieglumu. Taču ir arī teikuši – vajag, lai pēc izrādes vēl būtu ko pārdomāt, pārrunāt. Tad nu šī izrāde noteikti ir tāda. Kaut gan šī ir drāma, ir arī epizodes, kur var pasmieties. Viss kā jau dzīvē.
Uzziņai
Maksima Gorkija luga "Vasa Žeļeznova" sarakstīta 1910.gadā. Lugai Latvijā nav bijusi pārāk gara skatuves vēsture. To divreiz iestudēja Jelgavas teātrī (1941. un 1946.gadā), titullomu uzticot vēlāk pazīstamajai Valmieras teātra aktrisei Elzai Barūnei. 1977.gadā Liepājas teātrī to uzveda Oļģerts Kroders, bet 2004.gadā - Semjons Losevs Daugavpils teātrī.
Izrāde "Dzimta" būs skatāma arī 19. un 27.oktobrī, 8. un 9. novembrī.
Uz sarakstu
