Gaujas plostnieku nemateriālo kultūras mantojumu vēlas pievienot UNESCO sarakstam
Strenču novada dome, sadarbībā ar biedrību "Gaujas plostnieki", vēlas iegūt valsts nozīmes atbalstu, lai Gaujas plostnieku nemateriālais mantojums tiktu izvirzīts Starptautiskās Plostnieku asociācijas multinacionālajai nominācijai "Plostnieku amata prasmes", kā arī tiktu pievienots UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam.
Kā pilsētas informācijas portālu Valka24.lv informēja Strenču novada domes Plānošanas un attīstības nodaļas tūrisma speciāliste - starptautisko projektu vadītāja Ilona Pinzule, konsultējoties gan ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, gan ar Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvjiem, noskaidrots, ka norisinās darbs pie likumprojekta "Nemateriālā kultūras mantojuma likums" izstrādes, kas sakārtos arī Latvijas nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu darbības principus.17.februārī Pinzule piedalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā sanāksmē par nemateriālā kultūras mantojuma jautājumiem. Sanāksmē tika ziņots gan par minētā likumprojekta izstrādes gaitu, gan arī par Latvijas nozīmīgo dalību un pieredzi UNESCO Starpvaldību komitejā, kura izvērtēja iesniegtās pasaules nominācijas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam 2014.gadā.
Sanāksmē tika izskaidroti likuma panti un punkti, kas skaidro Strenču novadam būtisko jautājumu par iespēju saņemt atbalstu un piedalīties Starptautiskās Plostnieku asociācijas multinacionālajā kandidatūrā. Kopīgais process prasīs ilgu laiku, pēc kura Strenču novada dome un biedrība "Gaujas plostnieki" varēs sagatavot un iesniegt savu nomināciju Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Iekļaušanās šajā sarakstā būs vienlaikus atbalsts - atbilstības kritērijs, lai iesaistītos starptautiskajā nominācijā. Tomēr gatavoties gaidāmajiem izaicinājumiem var jau tagad. Nozīmīgi, ka Strenču novada attīstības plānošanas dokumentos ir minētas plostnieku tradīcijas, kā nozīmīgs novada resurss.
Pašreiz norisinās Strenču novada attīstības programmas 2013.-2019.gadam ar attīstības perspektīvu līdz 2020.gadam aktualizācija un tajā papildus rīcību plānā tiks iekļauts uzdevums saglabāt Gaujas plostnieku tradīcijas kā nemateriālo kultūras mantojumu. Šāda rīcība sniegs iespējas piedalīties un iniciēt dažādus projektus un saņemt ES fondu finansiālu atbalstu, kā arī iekļauties nacionālajā nemateriālā kultūra mantojuma sarakstā.
Liela nozīme ir jāpiešķir praktiskajiem darbiem, kuri nodrošina plostnieku tradīciju un plostnieku amata prasmju un zināšanu saglabāšanu, popularizēšanu un nodošanu nākošajām paaudzēm. Iedvesmu var smelties kritērijos, pēc kuriem izvērtē starptautiskās nominācijas UNESCO
Gaujas plostnieku tradīcijas Strenčos tiek glabātas kopš 1998.gada, kad pirmo reizi tika sasiets plosts un veikta pirmā Gaujas plostnieku ekspedīcija mūsdienu izpratnē. Nozīmīgi, ka pirmais plosts un brauciens norisinājās bijušā plostnieka amata pārstāvja vadībā. Ir veiktas un joprojām tiek veiktas daudz un dažādas aktivitātes, kas veicina Gaujas plostnieku tradīciju ilgtspējīgu pārvaldību.
Iekļaušanās Latvijas nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā sniegs gan jaunas iespējas, gan būtiskus pienākumus. Dalība multinācionālajā nominācijā UNESCO starptautiskajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam sniegs vēl nozīmīgākas iespējas un pienākumus.
Uz sarakstu
