Gaidis Bērziņš gaidījis, ka valdības veidošana notiks ātrāk
Pēc Bērziņa domām, viens no iemesliem, kādēļ koalīcijas partiju sarunas ieilgušas, ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītās nesamērīgi augstās prasības attiecībā uz sfērām, kuras tā vēlētos pārraudzīt. Līdz ar to sarunas esot nonākušas neparedzētā strupceļā, taču nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs cer, ka šī situācija tuvākajā laikā tiks atrisināta.
Bērziņš norādīja, ka viena no nacionālās apvienības prioritātēm ir saglabāt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra portfeli, taču to sev vēlas arī ZZS, kura vienlaikus grib pārraudzīt arī Satiksmes ministriju (SM). "Šajā gadījumā runa ir par ministrijām, kuras, manuprāt, ir ļoti būtiskas attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu nākamo periodu," atzīmēja Bērziņš.
Viņš arī uzsvēra, ka nacionālā apvienība jau pirms vēlēšanām bija skaidri un nepārprotami definējusi savas prioritātes, par kurām kolēģi valdošajā koalīcijā tika laicīgi informēti. "Esam iesākuši darbus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kurus vēlamies turpināt," skaidroja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs.
Viņš atgādināja, ka nacionālās apvienības virzītie ministri jaunajā valdībā vēlētos turpināt vadīt Kultūras ministriju (KM), VARAM un Tieslietu ministriju (TM), turklāt apvienība arī ir izteikusi gatavību no "Vienotības" pārņemt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadīšanu, kas pašreiz ir uzticēta Inai Druvietei (V), taču viņa jau paziņojusi, ka amatu atstās jebkurā gadījumā, jo nav ievēlēta 12.Saeimā.
Jautāts, vai valdības veidošanas sarunās ir jūtams, ka "Vienotības" iekšienē izveidojušās nesaskaņas, Bērziņš pastāstīja, ka, "tikko iestājas kādi jautājumi, kas būtu diskutējami turpat koalīcijas iekšienē, sarunas aptrūkstas un ir jāsāk viss no jauna, ja tā varētu teikt". Kā sapratis Bērziņš, šādās reizēs Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) "mēģina informāciju aiznest tālāk uz savu frakciju, savu valdi, un tad ir jautājums, kādu mandātu un cik ilgā laikā Ministru prezidente iegūst tālākām sarunām".
Vaicāts, kāpēc VL-TB/LNNK tik dedzīgi iestājas par Latvijas Reģionālās apvienības (LRA) ņemšanu koalīcijā, Bērziņš neslēpa, ka abiem politiskajiem spēkiem daudzos jautājumos viedokļi saskan, turklāt koalīcijas paplašināšanas gadījumā valdībā tiktu pārstāvētas lielākas vēlētāju daļas intereses un daudzskaitlīgāks Saeimas vairākums.
Nacionālajai apvienībai piektdien plkst.10.00 Saeimas frakcijas telpās paredzēta tikšanās ar Saeimā ievēlētās LRA pārstāvjiem, lai pārrunātu potenciālās sadarbības iespējas.
Pašreizējie koalīcijas partneri - "Vienotība", ZZS un VL-TB/LNNK - atzīst, ka pēdējo dienu laikā valdības veidošanas process nav būtiski pavirzījies uz priekšu un joprojām nav skaidrības par atsevišķu tā dēvēto resursu bloka ministriju sadalījumu.
Lielākās domstarpības ir par to, kas pārraudzīs SM, tāpat vairākas partijas vēlas uzņemties atbildību par VARAM. Vēl arī nav panākta vienošanās, kurš uzņemsies Ekonomikas ministrijas vadību. Vienojoties par šīm ministrijām, būs iespējamas raitākas sarunas gan par citām atbildības jomām, gan par vietu sadalījumu Saeimas Prezidijā.
Nedēļas sākumā koalīcijas partijas vienojušās, ka "Vienotībai" jaunajā valdībā varētu būt sešas atbildības jomas, ZZS - piecas, bet nacionālajai apvienībai - četras. Starp šīm atbildības jomām ir ministriju vadīšana, kā arī premjera un Saeimas priekšsēdētāja amats.
Koalīcijas partneri oficiāli pauduši, ka "Vienotībai" jaunajā valdībā varētu būt premjera, finanšu ministra un ārlietu ministra amats, ZZS varētu turpināt vadīt Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Aizsardzības ministriju, bet VL-TB/LNNK - KM.
Savukārt uz VARAM, kā arī SM vadību pretendē vairākas partijas. VL-TB/LNNK arī izteikusies, ka gribētu turpināt vadīt visas līdzšinējās ministrijas, kā arī starp partijas prioritātēm ir IZM un Iekšlietu ministrija, bet ZZS savā pārziņā gribētu pašreizējās ministrijas, kā arī VARAM un SM.
Līdzās neoficiāli izskanējušajiem kandidātiem uz ministra amatiem, Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) kā satiksmes ministri un Māri Kučinski (ZZS) kā VARAM vadītāju, izskan arvien jauni iespējamo ministru kandidātu vārdi, piemēram, Uldis Augulis kā satiksmes ministrs un Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) kā VARAM vai ekonomikas ministrs. ZZS pārstāvis, uzņēmējs Guntis Belēvičs ir gatavs ieņemt veselības ministra posteni. Līdz šim tika prognozēts, ka veselības ministrijas vadību vajadzētu ieņemt premjera partijai, kurai parasti pienākas arī finanšu ministrijas postenis.
Pašlaik politiķi vēl nav vienojušies par jaunā Saeimas Prezidija sastāvu, tomēr kuluāros tiek pieļauts, ka Saeimas priekšsēdētāja amats varētu tikt ZZS. Varētu palikt divi līdzšinējie priekšsēdētājas biedri - Inese Lībiņa-Egnere (V) un Andrejs Klementjevs (SC), savukārt sekretāra amats tiktu nacionālajai apvienībai. Sekretāra biedra amatu varētu uzņemties LRA pārstāve Inga Bite, ja viņa, pieņemot lēmumu par iešanu dekrēta atvaļinājumā, izvēlēsies nenolikt mandātu.
Līdz šim izskanējušās spekulācijas, ka 12.Saeimā neievēlētā "Vienotības" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) varētu ieņemt amatu izpildvarā, ir mazticamas. Tiek prognozēts, ka Āboltiņa atgriezīsies Saeimā, kādam no Kurzemes apgabala ievēlētajam deputātam uz laiku vai pilnībā noliekot mandātu.
Uz sarakstu
