FKTK: Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība pakāpeniski aug
Otrs Finanšu pratības indekss rāda, ka iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu lietām gada laikā ir paaugstinājies. Indeksa vērtība šogad sasniegusi +21,2 punktus salīdzinājumā ar +20,6 punktiem 2014.gadā.
Latvijas mājsaimniecības ir kļuvušas stabilākas un sasniegušas finanšu ilgtspējas līmeni, jo pirmo reizi kopš 2005.gada atgriezušās vēlamās attīstības zonā. Par to liecina statistisko indikatoru kopsavilkuma vērtība, kas 2014.gadā bijusi +2,3, salīdzinot ar ekonomiskās lejupslīdes gadiem, kad tā bija -59,7.
Indekss rāda, ka šogad ir labāka izpratne par e-pakalpojumu drošību, lielāka precizitāte ģimenes budžeta uzraudzībā un rēķinu nomaksa laikā, arī "drošības spilvenu" veidošana vismaz ārkārtas situācijai. Tomēr dažās jomās tendences nav tik iepriecinošas - ir jāveicina ilgtermiņa finanšu plānošana, īpaši periodos, kad ir ekonomiskā stabilitāte un kopumā aug mūsu turības līmenis, norāda FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Viņš sola, ka FKTK kopā ar partneriem turpinās strādāt pie šiem jautājumiem.
Finanšu pratības indekss un indikatoru rezultāti pieejami interaktīvā rīkā, kas publicēts vietnē "klientuskola.lv" sadaļā "Pētījumi".
Finanšu pratības pieaugums šajā periodā ir bijis privāto finanšu plānošanas jeb mājsaimniecības budžeta veidošanas, e-drošības un informētības, kā arī uzkrājumu tematā. Šie rezultāti ir apskatāmi arī atsevišķi piecās demogrāfiskajās grupās - jaunieši, uzņēmēji un individuālā darba veicēji, algoti darbinieki, lauku iedzīvotāji un pensionāri. Lielākais indeksa pieaugums vērojams tematā "Informētība un e-drošība", kurā savu finanšu pratību gandrīz divtik kāpinājuši pensionāri.
Tomēr jau otro gadu divos finanšu pratības tematos Latvijas sabiedrība ir kopsummā ieguvusi mīnus punktus, finanšu pratībai tematā "Kredīti" pat vēl samazinoties līdz -0,4 punktiem (2014.gadā: -0,2 punkti), bet tematā "Pensijas" paliekot nemainīgi zemā līmenī -0.5 punkti.
Finanšu pratības indekss ir īpašā metodoloģijā aprēķināta punktu summa septiņos finanšu tematos, izmantojot iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējās aptaujas rezultātus. Tā kopējā vērtība raksturo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmeni kārtējā gadā. Indekss izstrādāts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Papildus FKTK ir izveidojusi Latvijas mājsaimniecību finansiālo stabilitāti un ilgtspēju raksturojošu statistisko indikatoru analītisko kopsavilkumu, kurā definēta tā vērtības zona (skala: -5 +5), kas norāda stabilitātes un ilgtspējas tendenci mājsaimniecību attīstībā.
Latvijas iedzīvotāju pirmā finanšu pratības aptauja un indeksa aprēķināšana veikta pēc FKTK pasūtījuma sadarbībā ar pētījumu centru SKDS šā gada otrajā ceturksnī. Aptaujāti 1019 respondenti vecumā no 18 līdz 79 gadiem. Aptauja veikta tiešās intervijas veidā respondentu dzīvesvietās latviešu un krievu valodā. Aptauja veikta, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) bāzes anketu, kas nodrošinās iespēju Latvijai jau šogad salīdzināt finanšu pratības līmeni starp OECD valstīm.
Uz sarakstu
