Dauģēnu dabas taka – garākā labiekārtotā dabas taka Latvijā

shutterstock.com
shutterstock.com

Aptuveni 12 kilometrus garā Dauģēnu dabas taka iesākas atpūtas vietā iepretim Skaņākalna klintij (Skaņākalna dabas parkā) un beidzas pie Ramatas upes ietekas Salacā, un tādējādi ir garākā labiekārtotā dabas taka Latvijā. To var izstaigāt ar kājām, ar iespēju atsevišķos posmos izmantot velosipēdu; takā ir astoņas labiekārtotas atpūtas vietas, kuras var izmantot arī laivotāji.

Maršruts izveidots 2013. gadā, atjaunots un uzlabots 2015. un 2017. gadā. Objektu apsaimnieko Mazsalacas novada pašvaldība un Dabas aizsardzības pārvalde. Dauģēnu dabas taka šobrīd slēgta COVID-19 ierobežojumu dēļ.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts

Plašais Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (apmēram 6% no visas valsts teritorijas), kas atrodas valsts un Vidzemes ziemeļu daļā un ietver Rīgas līča Vidzemes piekrasti 60 kilometru garumā, kā arī plašas Ziemeļvidzemes teritorijas, ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija – biosfēras rezervāts – Latvijā. Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā sastopams ļoti daudzveidīgs un atšķirīgs ainavu, biotopu un sugu kopums.

Dauģēnu dabas taka

Lai apmeklētāji varētu labāk iepazīt "Salacas ieleja" dabas parka dažādās vērtības, 2013. gadā tika izveidota dabas taka ar tajā izvietotiem informatīviem materiāliem par dabas vērtībām un tūrisma iespējām. Dauģēnu takas izbūve veikta Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā Kohēzijas fonda finansētā projekta "Antropogēno slodzi samazinošas un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās" īstenošanas gaitā. 2017. gadā uzbūvēts jauns tilts pār Ramatas upi.

Taka piemērota tiem, kas vēlas apskatīt Salacas senlejas skaistās ainavas ar sarkanā vidusdevona smilšakmens atsegumiem, atmatu pļavas un straujteču posmus, kā arī citas dabas vērtības.

Dauģēnu klintis

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas parkā "Salacas ieleja" atrodas aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Dauģēnu klintis un alas. Tas ir krāšņs smilšakmens atsegums ar divām alām. Dauģēnu Lielā ala (eju kopgarums sasniedz 346 metrus) un Dauģēnu Mazā ala (kopējais garums ir 159 metri) ir garākās dabīgās alas Latvijā; no alām iztek spēcīgi avoti, ieplūstot upē.

Lielā ala ir ļoti iespaidīga, no tās Salacā ieplūst spēcīgs avots; alu ieteicams vērot no attāluma, nemēģinot tajā iekļūt. Tāpat jāmin, ka alas ir nozīmīga sikspārņu ziemošanas vieta un, lai netraucētu ziemošanu, rudens-ziemas periodā tās nav ieteicams apmeklēt.  Apmeklētāju ērtībai ir izbūvētas noejas kāpnes un labiekārtota skatu platforma.

Ko vēl apskatīt?

Tāpat maršrutā apskatāms Silmaču iezis – apmēram 18 metrus augsts smilšakmens atsegums ar divām alām un alas nišu, no kuras iztek avoti –, un dižakmeņi: lielais Silmaču akmens jeb gneiss ar pegmatīta dzīslām, kā arī Nīkuces akmens jeb rapakivi granīts.

Izstaigājot dabas taku, var iepazīt Salacas senlejas gan laukakmeņiem klātās, gan smilšainās terases un plašu palieni upes līkumā. Netālu no upes stāvkrasta atrodas ainaviskais Pēces purvs.