Bičevskis: jāvienojas par banku pakalpojumu sasniedzamību reģionos
Vaicāts par priekšnoteikumiem, lai bankas saglabātu savus pakalpojumus arī reģionos, Bičevskis sacīja, ka banku sektors būtu priecīgs sēsties pie galda kopā ar valdību, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju, kas ir Latvijas Pasta kapitāldaļu turētāja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai vienotos par divām lietām - kas ir minimālais pakalpojumu saraksts, kam ir jābūt pieejamiem noteiktā vidē, un kādā veidā nodrošināt šo pakalpojumu sasniedzamību.
Bičevskis pauda cerību, ka tuvākajā laikā kopā ar valdību sāksies šī jautājuma risināšana.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija prognozē, ka šogad banku filiāļu tīkls turpinās sarukt.
Jautājums par banku filiālēm reģionos pēdējā laikā nonācis politiķu uzmanības lokā. Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (V) uzskata, ka nepieciešams vienoties par minimālo finanšu pakalpojumu grozu, kas jānodrošina visos Latvijas reģionos. Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Edgars Putra (ZZS) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija apspriedusi iespēju saistībā ar plānotajām izmaiņām "nolikto atslēgu" principā noslēgt "džentlmeņu vienošanos" ar komercbankām par to apņemšanos nodrošināt kredītu pieejamību. Vienošanās varētu paredzēt uzņēmējdarbības kreditēšanas atsākšanu, nodrošinot arī pašvaldību uzņēmumu kreditēšanu, kā arī banku filiāļu, bankomātu un norēķinu tīklu uzlabošanu.
Savukārt komercbanku pārstāvji jau norādījuši, ka banku darbībai ir jābūt ekonomiski pamatotai.
"Nordea" bankas Kredītu departamenta vadītājs Latvijā Rasmuss Pētersons salīdzina: līdzīgi kā neviens neuzņemsies tirgot saldējumu Antarktīdā lielā sala un maza klientu skaita dēļ, tā banka nevar atļauties uzturēt filiāli apdzīvotā vietā ar 100 iedzīvotājiem. Ja kāds vēlas, lai šāds pakalpojums tiktu sniegts, tad pakalpojuma sniedzējam ir kā minimums jākompensē izmaksas, kas saistītas ar šī pakalpojuma sniegšanu, skaidro "Nordea" bankas pārstāvis. Viņš uzsver, ka banka ir gatava izvērtēt iniciatīvas, kas uzlabotu kredītu pieejamību gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, tomēr jebkuram jaunam risinājumam ir jābūt ekonomiski pamatotam.
Savukārt "SEB bankas" korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke vērš uzmanību, ka filiāļu loma finanšu pakalpojumu nodrošināšanā strauji samazinās, jo mainās klientu paradumi. Klienti izvēlas lietot internetbanku un bankomātus vai arī sazinās ar banku pa tālruni. 2014.gadā "SEB bankas" filiālēs tika apkalpoti 1,44 miljoni klientu, kas ir par 27% mazāk nekā 2013.gadā. Vienlaikus par 23% audzis darījumu skaits internetbankā, par 8% kāpis bankā saņemto tālruņa zvanu skaits, par 17% audzis elektroniski saņemto jautājumu skaits un par 5% palielinājies bankomātu tīklā veikto transakciju skaits. Pašlaik 99% norēķinu notiek internetbankā un citos elektroniskajos kanālos un tikai 1% norēķinu tiek veikti filiālēs. Tāpēc "SEB banka" turpina ieguldīt elektronisko kanālu attīstībā un tajos pieejamo pakalpojumu klāsta paplašināšanā.
"SEB banka" šomēnes slēdza desmit filiāles - Valkā, Limbažos, Gulbenē, Balvos, Krāslavā, Preiļos, Tukumā, Aizkrauklē, Salaspilī un Jūrmalā.
Valkā "SEB bankas" filiāle bija vienīgā bankas filiāle, un pēc tās slēgšanas Latvijas Pasts Valkas 1.pasta nodaļā ir izveidojis papildu klientu apkalpošanas darba vietu, kas primāri darbojas maksājumu pakalpojumu nodrošināšanai. Arī Valkas novada dome ir atvērusi maksājumu kontu Latvijas Pastā.
Uz sarakstu
