Bērziņš nekandidēs uz otro Valsts prezidenta amata termiņu
Valsts prezidents Andris Bērziņš nekandidēs otrajam Valsts prezidenta amata termiņam.
Bērziņš savā paziņojumā norādījis, ka stājoties amatā 2011.gada 8.jūlijā, Saeimas un visas tautas priekšā solīja galvenās rūpes veltīt tam, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs ticētu savai valstij un sev pašam, lai pieņemtie lēmumi veicinātu valsts attīstību, samazinātu Latvijas reģionālās atšķirības, radītu vidi, kur cilvēkiem gribētos dzīvot, mācīties un strādāt.
"Sacīto esmu pildījis pēc sirdsapziņas un vislabākās izpratnes, cieši sadarbojoties ar parlamentu, valdību, pašvaldībām, uzņēmējiem un mūsu valsts iedzīvotājiem, kas ar mani dalījušies domās, atbalstījuši un kritizējuši, nav lieguši savu padomu un redzējumu par valstij būtiskiem jautājumiem," paziņojumā medijiem norādīja Bērziņš.
Tāpat prezidents vērsis uzmanību, ka Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas joprojām ir negatīvas - cilvēki turpina aizbraukt, no pierobežas novadiem dodas uz lielajām pilsētām, atalgojums nav pietiekams, darba vietu skaits reģionos ir ierobežots, daudzām jaunajām ģimenēm ir nepieciešams atbalsts.
"Latvijas nākotne ir tieši atkarīga no mūsu iedzīvotāju izglītības līmeņa, konkurētspējas un tādas valsts virzītas reģionālās politikas, kas nodrošina cilvēkiem saistošu darba un dzīves vidi," viņš norādīja. "Turpmākajos desmit gados Latvijai ir jāsasniedz vismaz Eiropas Savienības vidējais iekšzemes kopprodukta līmenis uz vienu iedzīvotāju. Ekonomika un sociālā drošība nav dalāmi jēdzieni, tie ir cieši saistīti," uzskata Bērziņš.
Tāpat prezidents vērš uzmanību, ka ģeopolitiskā situācija Eiropā ir mainījusies, izraisot pamatotu satraukumu par mieru un liekot ikvienai valstij rīkoties, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas un pastiprināti rūpētos par savu iedzīvotāju drošību. Bērziņš arī norādīja, ka tā ir jaunā realitāte, kurā dzīvojam un kura nākamo četru gadu laikā būs arī Valsts prezidenta darba kārtības viena no prioritātēm. "Es ticu gudrai, nosvērtai un saprātīgai politikai, kas nepieļaus satricinājumus, agresiju un dziļus konfliktus Eiropā," viņš norādīja.
Ar šādu novēlējumu prezidents darīja zināmu, ka nebūs viens no kandidātiem nākamajam Valsts prezidenta termiņam.
"Pateicos visiem par sadarbību, atbalstu, konstruktīvu kritiku un godprātību it visā, ko esam šajos četros gados kopīgi paveikuši Latvijas labā!" rezumēja Bērziņš.
Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas šajā amatā nav pavadījis tikai Valdis Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10.Saeimas deputāti.
Jau ziņots, ka koalīcijas partijas sākušas sarunas ar mērķi vienoties par viena kandidāta izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam. Valdību veidojošās partijas nolēmušas arī tikties ar sabiedrības pārstāvjiem, lai uzklausītu iedzīvotāju uzskatus šajā jautājumā.
Līdz šim politisko spēku pārstāvji galvenokārt nepauda skaidru pozīciju, komentējot jautājumu par iespējamo atbalstu Bērziņam, ja viņš kandidētu uz otro termiņu. Paužot oficiālo viedokli, politiķi teica, ka vispirms jāsagaida paša prezidenta lēmums. Oficiāli atbalstu Bērziņam paudusi tikai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Savukārt citu koalīcijas partiju politiķi nesolīja viennozīmīgu atbalstu Bērziņam. Ja Bērziņš tomēr būtu nolēmis atkārtoti kandidēt, visas "Vienotības" frakcijas atbalsta viņam varētu nebūt, savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderi jau iepriekš pauduši, ka prezidenta amatā vēlētos redzēt Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu.
Arī opozīcijas partijas par atbalstu Bērziņam līdz šim nav izteikušās. Iepriekš neoficiāli pausts, ka "Saskaņa" varētu neatbalstīt pašreizējā prezidenta kandidatūru, savukārt partijas līderi uzsver, ka nekādi lēmumi šajā jautājumā nav pieņemti un ar tiem nav jāsteidzas. Tikmēr Latvijas Reģionu apvienība (LRA) prezidenta amatā vēlētos redzēt vienu no politiskā spēka līderiem Mārtiņu Bondaru. Arī partija "No sirds Latvijai" pirms kādu komentāru sniegšanas pauda, ka jāsagaida pašreizējā prezidenta lēmums par atkārtotu kandidēšanu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Bērziņš 1971.gadā radioinženiera izglītību ieguva Rīgas Politehniskajā institūtā, bet 1988.gadā Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē pabeidza mācības par rūpniecības plānošanu.
Bērziņš ir darbojies Latvijas Tautas frontē, bet no 1993.gada līdz 2003.gadam viņš bija "Unibankas" prezidents.
2004.gadā viņš bija "Skandinaviska Enskilda Banken" un "SEB Unibankas" prezidentu padomnieks, 2006.gadā ievēlēts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu un AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētāju.
2007.gadā viņš atkārtoti ievēlēts par LTRK prezidentu, bet 2008.gadā atkārtoti ievēlēts par AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētāju.
2010.gadā Bērziņš tika ievēlēts 10.Saeimā no ZZS saraksta.
2005.gadā Bērziņš neveiksmīgi kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no ZZS saraksta. ZZS valde viņu bija izvirzījusi par savu kandidātu Rīgas mēra amatam.
Bērziņš ir turīgs vīrs. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē pieejamajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2013.gadu Bērziņš norādījis 42 īpašumus - Drabešos, Līgatnē, Nītaurē, Kolkā, Glūdā, Variešos, Zaubē, Vecpiebalgā, Ļaudonā, Krimuldā, Ķekavā, Amatā, Ādažos un citur.
Tāpat viņam ir lieli skaidras naudas uzkrājumi un pieder vairāki transportlīdzekļi.
Uz sarakstu
