Aptauja: Iekļuvuši negadījumā, autovadītāji vispirms zvanītu operatīvajiem dienestiem
Iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā, autovadītājiem vissvarīgāk sazināties ar tuviniekiem, operatīvajiem dienestiem un savu apdrošinātāju, noskaidrots "Swedbank" veiktā pētījumā.
Primāri pēc palīdzības vai padoma autovadītāji vērstos pie operatīvajiem dienestiem (42%). Gandrīz tikpat daudz aptaujāto (41%) vispirms zvanītu tuviniekiem - dzīvesdraugam vai vecākiem. Savukārt uzreiz pēc tuvinieku un operatīvo dienestu apzināšanas autovadītāji vērstos pie sava apdrošinātāja (37%).
Zīmīgi, ka trešdaļa (29%) autovadītāju, iekļuvuši ceļu satiksmes negadījumā, mēģinātu tikt galā pašu spēkiem, bet katrs desmitais (12%) mēģinātu sarunāt palīdzību no citu satiksmes dalībnieku puses. Zīmīgi, ka tikpat daudz autovadītāju (12%) norādījuši, ka nezina, kā rīkotos šādā nestandarta situācijā uz ceļa.
"Jebkurš ceļu satiksmes negadījums autovadītāju izsit no emocionālās komforta zonas, un mēs steigšus vēršamies pie kāda pēc palīdzības vai mierinājuma. Turklāt tam pat nav jābūt negadījumam - pietiek ar situāciju, kad auto piemeklējusi tehniska kļūme, ko pašu spēkiem nav iespējams atrisināt. Redzam, ka lielākā daļa iedzīvotāju situācijās, kad ar viņu auto atgadījusies kāda problēma, bieži paļaujas uz tuvinieku atbalstu. Taču pēc diennakts tehniskās palīdzības noteikti var vērsties arī pie sava KASKO apdrošinātāja, kas bez maksas un jebkurā diennakts laikā var palīdzēt, piemēram, ar bojātas riepas nomaiņu, akumulatora uzlādēšanu, degvielas piegādi vai auto transportēšanu uz norādīto servisu," norāda "Swedbank" Uzkrājumu un apdrošināšanas produktu līnijas vadītāja Gunita Vēvere.
Iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā, sievietes izteikti biežāk nekā vīrieši paļautos uz dzīvesdrauga atbalstu - vīram vai draugam zvanītu katra otrā sieviete, turpretī vien piektdaļa vīriešu šādā situācijā vērstos pēc palīdzības pie dzīvesbiedres. Vīrieši visbiežāk norādījuši, ka mēģinātu tikt galā pašu spēkiem (38% vīriešu pret 11% sieviešu). Interesanti, ka Rīgā dzīvojošie biežāk pēc palīdzības vērstos pie sava apdrošinātāja vai operatīvajiem dienestiem. Turpretī Latvijas reģionos dzīvojošie biežāk norādījuši, ka, iekļuvuši negadījumā, vērstos pēc palīdzības pie tuviniekiem vai mēģinātu tikt galā pašu spēkiem.
Autovadītāji paļaujas, ka no operatīvajiem dienestiem un sava apdrošinātāja nelaimes gadījumā saņems visu nepieciešamo informāciju, ko darīt tālāk (78%), kā arī ātru palīdzību un situācijas risinājuma iespējas (51%). Savukārt no tuviniekiem visbiežāk tiek gaidīts negadījuma situācijā tik nepieciešamais mierinājums (37%).
"Aptaujas dati liek domāt, ka iespējamos ceļu satiksmes negadījumos cilvēki mazāk saredz risku savai vai līdzcilvēku veselībai un dzīvībai. Taču satiksmes negadījumu smagākās sekas ir tieši tad, ja cieš tajā iesaistītie cilvēki - paši autobraucēji, notriektie gājēji vai velobraucēji. Viennozīmīgi šādās situācijās pirmais zvans būs operatīvajiem dienestiem, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112 vai mediķiem uz ārkārtas tālruni 113. Ja kādam no cietušajiem būs vajadzīga palīdzība, kamēr mediķu brigāde vēl ir ceļā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečercentra ārsts pa tālruni dos padomus, kā vari palīdzēt. Negadījumā iesaistīto vai liecinieku ātra un pareiza rīcība var glābt cietušo dzīvības, par to savā darbā pārliecināmies teju ik dienu," uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora pienākumu izpildītāja Sarmīte Villere.
Uz sarakstu
