Aptauja: 48,7% vidzemnieku remontu veic tikai pašu spēkiem

Tie vidzemnieki, kuri remontu jau nesen veikuši vai īsteno patlaban, visbiežāk remontē virtuvi un atjauno grīdas. Turklāt gandrīz puse (48,7%) aptaujāto Vidzemes iedzīvotāju remontu veikuši tikai pašu spēkiem. Katrs piektais vidzemnieks patlaban veic mājokļa remontu.

11,3% aptaujāto šogad jau ir paguvuši tikt pie jaunām, izremontētām telpām. 22,6% respondentu mājokļa remontu veikuši pēdējā 1 līdz 2 gadu laikā vai senāk nekā pirms pieciem gadiem Bet pirms trīs līdz pieciem gadiem remonts veikts teju 19% respondentu mājokļos.

Visbiežāk mājokļa remonts tieši šogad veikts Latgalē, bet Kurzemes un Zemgales iedzīvotāju mājokļos, salīdzinot ar situāciju citos reģionos, visbiežāk remontdarbi norit arī patlaban. Vidzemnieki remonta veikšanā visvairāk uzticējušies paši saviem spēkiem, bet 41% aptaujāto remontu veikuši daļēji saviem spēkiem, lūdzot radu un draugu palīdzību. Aroda meistari piesaistīti brīžos, kad nepieciešama amatnieka (25,6%), elektriķa (10,3%), santehniķa (10,3%) vai cita speciālista palīdzība.

Savam skatījumam vidzemnieki pilnībā uzticējušies arī interjera iekārtošanā, jo atšķirībā no Latgales un Kurzemes, kur interjera dizainera pakalpojumus izmantojuši attiecīgi 1,9% un 2,1% respondentu, aptaujātie vidzemnieki šo pakalpojumu nav izmantojuši. No interjera dizainera pakalpojumiem atteikušies arī Zemgales iedzīvotāji. Visbiežāk vidzemnieki remontējuši virtuves (43,6%), kam seko guļamistabas remonts (38,5%), bet teju katrs ceturtais veicis remontu vannasistabā un viesistabā. Katrs piektais Vidzemes iedzīvotājs remontu veicis arī bērnu istabā, bet visu mājokli remontējusi vairāk nekā trešā daļa jeb 35,9% respondentu. Zemgalē vispopulārākā bijusi remonta veikšana guļamistabā (42,2%), bet citviet Latvijā tāpat kā Vidzemē visbiežāk remontēta virtuve. Līdz ar remonta veikšanu 46,2% vidzemnieku investējuši grīdu nomaiņā vai atjaunošanā. Teju 40% aptaujāto iegādājušies arī jaunas mēbeles. Katrs trešais respondents veicis arī logu atjaunošanu vai nomaiņu. Bieži mainīta arī santehnika (30,8%) un virtuves iekārta (25,6%), kā arī iegādāta sadzīves tehnika (23%).

Arī citos reģionos vispopulārākais remonta laikā veiktais darbs ir grīdas seguma nomaiņa vai atjaunošana. Kurzemē biežāk nekā citos reģionos respondenti veikuši kosmētisko remontu (14,6%). Savukārt Latgalē salīdzinājumā ar citiem reģioniem visbiežāk īstenotie darbi remonta laikā bijuši jaunu mēbeļu iegāde (53,8%), santehnikas nomaiņa (46,2%), logu nomaiņa vai atjaunošana (40,4%) un jaunas sadzīves tehnikas iegāde (36,5%). Savukārt zemgalieši vienlīdz bieži iegādājušies jaunas mēbeles un mainījuši santehniku (35,6% abos gadījumos), kā arī mainījuši virtuves iekārtu un iegādājušies jaunu sadzīves tehniku (26,7% abos gadījumos).

Gandrīz katrs piektais (18,8%) aptaujātais vidzemnieks pēdējo reizi veiktajā mājokļa remonta laikā ir iztērējis 1001 līdz 3000 eiro. Teju katram desmitajam (9,4%) respondentam remonta izmaksas bijušas 5001 līdz 10 000 eiro apmērā, bet vairāk nekā puse aptaujāto (59,4%) iekļāvušies 1000 eiro robežās. Pamatīgāku remontu veikšanai tērētas arī daudz apjomīgākas summas – virs 10 000 un pat virs 20 000 eiro (3,1% abos gadījumos).

"Lai arī lielākā daļa aptaujas dalībnieku norāda, ka mājokļa remonta izmaksas seguši no saviem personīgajiem līdzekļiem, katrs divdesmitais respondents Vidzemē atzīst, ka izmantojis bankas aizdevumu. Visbiežāk bankas aizdevumu remonta veikšanai izmantojuši zemgalieši – gandrīz katrs piektais remonta veicējs. Kurzemē bankas aizdevumu izmantojuši 10,4% respondentu, savukārt Vidzemē un Latgalē bankas aizdevumu izmantojušo respondentu skaits ir 5-6% robežās," aptaujas rezultātus atklāj DNB bankas Privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš.

"Bankas aizdevums mājokļa remontam un labiekārtošanai dod iespēju ne tikai darbus veikt ātri un pēc vēlamā grafika, bet arī ietaupīt līdzekļus, iegādājoties nepieciešamos būvmateriālus vienlaicīgi un izmantojot apjoma atlaides. Lai plānotie mājokļa remontdarbi vai labiekārtošanas darbi būtu maksimāli izdevīgi un lai kopīgi ar bankas speciālistu būtu iespējams pieņemt vislabāko lēmumu par iespējamo aizdevuma veidu, pirms darbu uzsākšanas būtiski ir veikt izdevumu aprēķinu un sagatavot darbu tāmi," turpina Kaspars Anckalniņš.

Lai arī cik smalki iepriekš aprēķinātas remontam nepieciešamās izmaksas, bieži vien darba gaitā rodas jauni, iepriekš neparedzēti apstākļi. Atklājot savu pieredzi, lielākā daļa aptaujas dalībnieku norāda, ka sākotnēji plānotās izmaksas nav iekļāvušās reālajās remonta izmaksās. 12,6% respondentu Vidzemē atbildēja, ka remonta izmaksas ievērojami pārsniedza plānotās, savukārt 41% aptaujāto norādīja, ka izmaksas nedaudz, tomēr pārsniedza plānotās. Tomēr kopumā vidzemnieki bijuši visprecīzākie budžeta plānotāji, jo 15,4% respondentu remonta gaitā izdevies precīzi iekļauties atvēlētajā budžetā, kas ir visaugstākais rādītājs, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem. 12,8% aptaujāto Vidzemes iedzīvotāju pēc remonta paveikšanas bijis patīkams pārsteigums – izmaksas bijušas pat mazākas, nekā sākotnēji plānots. Savukārt visvairāk ar ievērojamu plānoto izmaksu pārsniegšanu saskārušies Zemgales iedzīvotāji – katrs ceturtais.

Remontdarbi Vidzemē noritējuši gana raiti, jo katram ceturtajam respondentam remontu izdevies īstenot mēneša laikā. 23,1% respondentu iekļāvušies 2-3 mēnešu laikā, 15% remontu veikuši nedēļas laikā, bet pārējiem tas aizņēmis no četriem mēnešiem (5,1%) līdz pat pusgadam (7,7%). Visīsāko remontu līderi ir Kurzemes iedzīvotāji, kuri biežāk nekā citi iekļaujas mēneša laikā, turklāt katra piektā kurzemnieka mājoklī remontdarbi norit dotajā brīdī. Zemgalieši visbiežāk remontu veic 2-3 mēnešu laikā (28,9%), bet Latgalē remonts visbiežāk tiek veikts mēneša ietvaros (28,8%).

Pēc DNB bankas pasūtījuma aptauju 2015.gada septembrī veica pētījumu kompānija "Berg Research".

Uz sarakstu