Pilnveido valsts aizdevumu izsniegšanas kārtību
Valdība otrdien, 30.jūnijā, noteica jaunu valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību un kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus.Noteikumos tiek iekļauti paaugstināta aizdevuma atmaksas riska noteikšanas kritēriji, lai tiktu nodrošināta valsts kā kreditora interešu aizsardzība, skaidro Finanšu ministrija (FM).
Noteikumos iestrādāti Valsts kases priekšlikumi, kas nodrošinās valsts aizdevumu plānošanas un izsniegšanas procesu efektivitātes pilnveidošanu, skaidro FM.
Grozījumi cita starpā precizē aizdevumu pretendentu iesniedzamo dokumentu klāstu, lai nodrošinātu, ka iesniegtie dokumenti satur kvalitatīvu, lēmuma pieņemšanai pietiekošu informāciju un ka informācija tiek iesniegta uzreiz. Noteikts arī, kāda informācija jāiekļauj aizņēmēja iesniedzamajā attīstības plānā, jo līdz šim bija sastopami gadījumi, kad aizņēmēja iesniegtais attīstības plāns nesatur visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Paredzēts, ka zvērinātajam revidentam būs jāsniedz ne tikai atzinums atbilstoši starptautiskajiem apliecinājuma uzdevuma standartiem, kas ietver pārbaudes par biznesa plāna prognozētās finanšu informācijas korektumu, bet jānovērtē arī attīstības plāna pieņēmumu ticamība, nepieciešamības gadījumā piesaistot ekspertus.
Vairāki pilnveidojumi noteikumos iekļauti ar mērķi nodrošināt pilnīgas informācijas pieejamību valsts aizdevuma piešķiršanas procesā.
Noteiktas papildu prasības gadījumos, kad pasliktinās aizņēmēja finanšu rādītāji un samazinās komercķīlas priekšmeta vērtība, lai maksimāli tiktu nodrošināta valsts interešu aizsardzība.
Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar projektu īstenošanu un valsts aizdevumu atmaksu, noteikumos atrunāta Valsts kases, aizņēmēja un ministrijas, kas pārzina attiecīgo nozari un to reglamentējošos dokumentus un jau savlaicīgi var konstatēt iespējamos riskus, kas var ietekmēt valsts aizdevuma atmaksu, rīcība.
Ministru kabineta noteikumi attiecas uz likumā par budžeta un finanšu vadību noteiktajiem valsts aizdevuma pretendentiem: pašvaldībām, valsts speciālā budžeta izpildītājiem, zinātniskajiem institūtiem vai augstskolām, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%, vai vairāku pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65%, ostu pārvaldēm.
Jaunie noteikumi nodrošinās ilgtspējīgas fiskālās politikas principa ievērošanu, kā arī valsts budžeta deficīta un vispārējās valdības parāda stingru kontroli, norāda FM. Uz sarakstu