Melbārde: Pašvaldību informatīvo izdevumu iznākšanas biežums ir jānosaka likumā
Ministre uzskata, ka Latvijas pašvaldībās reizēm novērojami domes veidotu izdevumu mēģinājumi atdarināt neatkarīgus medijus, lai gan patiesībā tie darbojas kā sabiedrisko attiecību instrumenti.
"Ir divas būtiskas problēmas, kuras jāregulē likumā, jo līdzšinējā darbība rāda, ka pašvaldības to nevar atrisināt pašregulācijas ceļā. Pirmkārt, pašvaldību sabiedrisko attiecību apkārtraksti būtiski kropļo mediju tirgu, tāpēc likumā nepārprotami jānosaka, ka to saturā drīkst būt tikai informācija tieši saistīta ar pašvaldību funkcijām. Otrkārt, likumā jāparedz informatīvo izdevumu iznākšanas biežums, novēršot to konkurēšanu ar iknedēļas mediju izdevumiem," akcentēja Melbārde.
Tāpat ministre pieminēja tiesvedību lietā, kurā SIA "Bauskas Dzīve" tiesājās ar Iecavas pašvaldību, pieprasot aizliegt pašvaldības finansētā laikraksta izdošanu un reklāmu publicēšanu, kā arī tā darbības dēļ radīto zaudējumu atlīdzību. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, pēc Melbārdes domām, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļiem jāņem vērā Konkurences padomes un preses izdevēju argumenti, skatot otrajā lasījumā grozījumus likumā "Par pašvaldībām", un stingri jānosaka, cik bieži drīkst iznākt pašvaldību informatīvie izdevumi.
Kā ziņots, administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA "Bauskas Dzīve" prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta "Iecavas Ziņas".
Ar tiesas lēmumu ir aizliegts publicēt reklāmas pašvaldības finansētajā laikrakstā "Iecavas Ziņas". Tāpat par labu "Bauskas Dzīvei" no pašvaldības ir piedzīts 6031 eiro mantiskais prasījums par radītajiem zaudējumiem.
Tāpat ziņots ziņots, ka iepriekš reģionālais laikraksts un izdevējs "Bauskas Dzīve" vērsās administratīvajā tiesā pret Iecavas novada domi, prasot aizliegt pašvaldības finansētā laikraksta "Iecavas Ziņas" izdošanu un reklāmu publicēšanu, kā arī zaudējumu atlīdzību, taču tiesa atteicās ierosināt lietu. "Bauskas Dzīve" šo lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā (AT), kas nolēma, ka reģionālā laikraksta izdevējam ir tiesības tiesas ceļā prasīt reklāmu aizliegšanu un zaudējumu atlīdzību. Šajā daļā Administratīvā rajona tiesa lietu ierosināja un ir izskatījusi.
Juridiskā biroja "Sorainen" zvērinātais advokāts Andris Tauriņš aģentūru LETA iepriekš informēja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vēl lems, vai lieta "Bauskas Dzīve pret Latviju" tiks izskatīta pēc būtības.
Viņš norādīja, ka patlaban lieta ir iesniegta un tiek gaidīts, kad ECT lems par lietas pieņemamību. Lieta patlaban atrodas ECT datubāzē, kur var sekot tās procesam.
Sūdzības pamatā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants, kas uzliek valstīm pienākumu neiejaukties vārda brīvības īstenošanā. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka valstij ir jāatturas no jebkādām darbībām, kas nonivelē mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā vai mazina mediju plurālismu.
Pērn maijā Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē norādīja, ka atvijas reģionālo laikrakstu darbību pašlaik nosaka to kolektīvu entuziasms, nevis spēja nopelnīt, jo vairums reģionālo laikrakstu ir uz izdzīvošanas robežas.
Viņš sacīja, ka pašvaldību izdotie informatīvie izdevumi traucē reģionālo laikrakstu pelnītspējai, vairumam reģionālo laikrakstu peļņa pielīdzināma nullei vai tie strādā ar zaudējumiem. "Reģionālie mediji savu darbību vairāk nodrošina entuziasma līmenī, jo tas, kas viņiem [finansiāli] ir, ir uz izdzīvošanas robežas," sacīja Līcis.
LPIA izpilddirektors uzsvēra, ka pašvaldībām vajadzētu ierobežot savu informatīvo laikrakstu darbību un mēģināt izvairīties ar to starpniecību iejaukties komercdarbībā, lai pasargātu reģionālos laikrakstus no iznīcības. "Šobrīd ir jautājums - pastāvēt reģionālajiem laikrakstiem, vai nē," pauda Līcis.
Tāpat viņš uzsvēra, ka reģionālo mediju dzīvotspējai ir ļoti svarīgs valsts atbalsts, jo konkurētspējīgu un kvalitatīvu žurnālistiku ir iespējams nodrošināt, ja ir finansējums un, pēc Līča teiktā, tas katastrofāli trūkst.
Uz sarakstu
