IeM valsts sekretāre: Bēgļu jautājumā komisija uzklausīs arī reliģiskos līderus
Pētersone-Godmane aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirmā komisijas sēde notiks šīs nedēļas beigās, taču konkrēta diena vēl tiks precizēta. Nekādi priekšlikumi šobrīd vēl nav izvirzīti un apspriesti.
Viņa skaidroja, ka Latvijā kopš 1998.gada ir izveidota patvēruma sistēma. Situācija ar 250 bēgļu uzņemšanu ir "plānota ārkārtas situācija", tāpēc darba grupa meklēs atbilstošākos risinājumus, kurām jomām bēgļu uzņemšanā nepieciešami uzlabojumi, piemēram, nodarbinātībā, dzīvesvietas nodrošināšanā, sociālajās garantijās.
Lai izveidotu Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu bēgļu uzņemšanai, komisija sola uzklausīt pašvaldību, nevalstisko organizāciju, reliģisko konfesiju pārstāvjus un citas puses. Tāpat komisija konsultēsies ar pārējo Baltijas valstu kolēģiem.
"Garīgie līderi masu medijos izsaka savu viedokli par šiem procesiem, un, manuprāt, ir tikai normāli, ja ar šiem cilvēkiem runājam. Jāņem vērā, ka daļa bēgļu tiek vajāti reliģiskās pārliecības dēļ. Ja caur reliģisko sabiedrību varam gūt atbalstu veiksmīgai integrācijai sabiedrībā, tad tas ir tikai apsveicami," uzsvēra IeM valsts sekretāre.
Lai arī emocijas publiskajā telpā ar viena politiskā spēka dalību pēdējā laikā "sit augstu vilni", Godmane-Pētersone domā, ka ar 250 patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvija spēs tikt galā, jo tie nav, piemēram, 2000 vai 25 000 cilvēku.
Viņa gan neizslēdz, ka daļa no 250 bēgļiem pēc patvēruma statusa saņemšanas dosies uz citām valstīm. Latvija to viņiem nevarot liegt. "Viņi var dzīvot jebkur, taču mēs nevaram dzīvot ar pieņēmumu, ka viņi visi aizbrauks. Patiesībā es negribētu domāt, ka Latvija ir tik slikta zeme, ka šeit nav labi dzīvot," piebilda IeM valsts sekretāre.
Lai izveidotu Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai Latvijā, izveidota starpinstitucionāla darba grupa.
Darba grupas locekļi ir Ārlietu, Labklājības, Kultūras, Izglītības un zinātnes, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju valsts sekretāri.
Darba grupas vadītājs, ja nepieciešams, dalībai darba grupā var pieaicināt ministriju un nozaru ekspertus, kā arī pieprasīt un saņemt no citām institūcijām darbam nepieciešamo informāciju.
Iekšlietu ministram līdz 30.septembrim Ministru prezidentei jāsniedz darba grupas starpziņojums par uzdevuma izpildes gaitu. Savukārt līdz 30.novembrim jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi izskatīšanai Ministru kabinetā.
Saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) nesen pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.
Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.
Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.
Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Latvija apņēmusies Eiropas Savienības pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie - no Grieķijas un Itālijas. Pirmos bēgļus plānots uzņemt no Itālijas, jo Grieķija vēl nav gatava šo procesu sākt.
Uz sarakstu
