Valkā atklās Kārļa Ulmaņa krūšutēlu
Mākslinieces Artas Dumpes, akmeņkaļa Ivara Feldberga un arhitekta Aivara Zavadska radītais Kārļa Ulmaņa piemineklis tiks uzstādīts Valkas centrā starp kultūras namu, pilsētas domi, ģimnāziju un mākslas skolu.
Piemineklis kopā ar tā uzstādīšanu, vietas iekārtošanu un transportu izmaksās 19 000 latu (27 034 eiro). Ulmaņa krūšutēls izmaksājis 9000 latu (12 805 eiro). Piemineklis tapis par saziedotiem līdzekļiem.
Ulmanis bija Latvijas politiķis un pirmais Latvijas Ministru prezidents. 1934.gada 15.maijā Ulmanis, būdams tā brīža Ministru prezidents, pārkāpa Satversmi un apturēja Saeimas un politisko partiju darbību un likvidēja demokrātisko iekārtu Latvijā. Tādējādi demokrātiskā valstī tika ieviests autoritārs režīms.
Jau ziņots, ka pēc ilgiem meklējumiem par vietu Ulmaņa piemineklim RLBNKAF darba grupa vienprātīgi atbalstījusi pieminekļa uzstādīšanu Valkā.
RLBNKAF valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna informēja, ka gan bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan bijušais Valsts prezidents un Kārļa Ulmaņa radinieks Guntis Ulmanis atbalsta RLBNKAF izvēli, kas balstīta Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija) personiskajā iniciatīvā un vēsturiskās situācijas un notikumu analīzē, kas apstiprina Kārļa Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanas loģisku nepieciešamību tieši šajā pilsētā.
Krauklis norādīja, ka 1917.gadā Valkā ļoti aktīvi noritēja sociālpolitiskā dzīve un tieši tur darbojās latviešu inteliģence, Pagaidu Latviešu nacionālā padome, kura bija tā, kas iniciēja ideju par Latvijas valsts neatkarību, un būtībā Valka ir neatkarīgās Latvijas valsts idejas šūpulis, un Valkas loma neatkarīgās Latvijas valsts tapšanā nav īsti līdz galam novērtēta.
Stirna piebilda, ka Kārlis Ulmanis Valkā veidoja Latvijas Zemnieku savienību, aktīvi darbojās laikrakstā "Līdumnieki" un jau 1917.gadā Valkā aktualizēja jautājumu par Latvijas neatkarības pieprasīšanu, un šo neatkarību jau tad atzina Lielbritānija. "1918.gada novembrī tieši Valkā tika pieņemts lēmums, ka ir nepieciešams publiski deklarēt Latvijas valsts neatkarību, kas arī tika izdarīts 1918.gada 18.novembrī Nacionālajā teātrī Rīgā, uz kuru tika atvesta deklarācija no Valkas," iepriekš stāstīja RLBNKAF valdes priekšsēdētāja.
Kārļa Ulmaņa krūšutēls ir veidots pēc Kārļa Zāles 1937.gada Kārļa Ulmaņa krūšutēla meta, ko pasūtīja Latvijas Valsts universitāte. 2,5 metrus augstais krūšutēls veidots no Somijas granīta, postaments - no Latvijas granīta.
Jau ziņots, ka sākotnēji bija dažādas idejas par Kārļa Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanas vietu, tostarp Turkmenibaši un Liepājā, taču RLBNKAF darba grupa uzskata, ka piemineklim ļoti veiksmīgi ir atrasta cieņas un goda pilna vieta Valkā. Piedāvātā vieta Liepājā, Draudzīgā aicinājuma Liepājs 5.vidusskolas teritorijā, pēc pieminekļa autoru un RLBNKAF viedokļa, nav bijusi piemērota.
Uz sarakstu
