Ungurmuiža – vienīgais līdz mūsdienām saglabājies baroka koka muižas ansamblis Latvijā

Mikijs Pele/flickr.com
Mikijs Pele/flickr.com
1732. gadā celtā Ungurmuižas kungu māja atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā – Pārgaujas novada Raiskuma pagasta Unguros – un šobrīd tā ir vienīgā baroka koka celtne Latvijā. Muiža, harmonisks koka ēku ansamblis, kas atrodas netālu no Ungura ezera, nepilnus divus gadsimtus piederēja Kampenhauzenu dzimtai, un mūsdienās ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Unikāls ir kungu mājas interjers, ko papildina oriģināli sienas gleznojumiem no 18. gadsimta.

Vēsture

Muiža sākotnēji iekļāvās Rīgas arhibīskapijas Rozulas pilsnovadā un tās sākotnējais nosaukums bijis Urele. Pirmo reizi Urele minēta Rīgas arhibīskapa Johana fon Vallenrodes lēņa dokumentā 1399. gadā. Vēlāk tā nokļuvusi fon Rozenu dzimtas īpašumā, 1463. gadā Ungurmuižu nopirka Bartolds Rostjerv. Viņa laulību ceļā muižu ieguva fon Ungernu dzimta (tautā saukta par Unguriem), kuras vārds saglabājies muižas nosaukumā; šīs dzimtas īpašumā muiža atradās līdz pat 17. gadsimta vidum.

1728. gadā muižu iegādājās landrāts Johans Baltazars fon Kampenhauzens, kurš uzsāka plašus pārbūves darbus. Veco muižas kungu ēku pārbūvēja, atstājot no vecās ēkas tikai pamatus – tāda tā ir redzama arī mūsdienās. Ungurmuižas kungu māja bija viena no pirmajām vērienīgajām baroka būvēm, kas uzcelta Vidzemē pēc postošā Ziemeļu kara. Ēkas arhitektūra ar tās mansarda jumtu un mezonīna izbūvi kļuva par pirmo būvparaugu, kāds atrodams Vidzemē līdz pat 18. gadsimta beigām. Šajā laikā tapuši arī Limbažu gleznotāja Georga Dītriha Hinša unikālie sienu gleznojumi.

Nozīmīgas pārmaiņas muižas kungu ēka piedzīvoja arī vēlāk, Ernsta Osvalda fon Kampenhauzena laikā, kurš Ungurmuižu mantoja 1841. gadā. I Pasaules kara laikā Krievijas armijas karavīri kungu māju izdemolēja, un līdzekļu trūkuma dēļ Kampenhauzenu dzimta to vairs neatjaunoja; dzimtas īpašumā Ungurmuižas teritorija bija līdz 1920. gada agrārajai reformai, bet līdz 1939. gadam tikai pats muižas kungu mājas komplekss, līdz to pārņēma Latvijas valsts.

No 1953. līdz 1989. gadam pilī tika iekārtota Kūduma pamatskola. Šajā laikā ēkā tika veikti arī apjomīgi remontdarbi, izmainot kungu mājas iekšējo plānojumu un aizkrāsojot daļu unikālo sienu gleznojumu. Tomēr, pateicoties Gaujas nacionālā parka dibināšanai, 1974. gadā  pieminekļu inspektores Daces Puķītes vadībā kungu mājas sienu gleznojumi tika restaurēti.

Muiža mūsdienās

Ungurmuiža ir viens no būtiskākajiem Pārgaujas novada tūrisma objektiem. Mūsdienās tajā atrodas muzejs, kā arī iekārtota viesu māja atpūtai, svinībām un semināriem. Kungu māju ieskauj sens parks ar lielu skaitu dižkoku, par kura projektētāju uzskata vācu dārznieku Heiseru (18. gadsimts). Parkā atrodas 1980. gadā restaurētais Tējas namiņš jeb lustūzis, tāpat arī kapliča un citas baroka stila palīgēkas un muižas kompleksa ēkas. Ungurmuižai neapšaubāmi piemīt īpašs valdzinājums, ko iemieso vairākus gadsimtus senās, līdz mūsdienām saglabājušās ēkas kopā ar parku, alejām un apkārtnes ainavu.

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)