Suntažu muižas pils Mazās Juglas krastā

Groundhopping Merseburg/flickr.com
Groundhopping Merseburg/flickr.com
Ogres novada Suntažu pagasta Suntažos blakus Mazās Juglas upei atrodas 18. gadsimtā celtā Suntažu muižas kungu māja, kurā jau kopš 1920. gada darbojas skola. Muižas apbūves kompleksā ietilpst arī saimniecības ēkas un parks. Suntažu muižas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture

Iepriekš vietā, kur atrodas muižas kungu māja, reiz slējusies viduslaiku pils. Pastāv uzskats, ka Suntažu muižas pils celta pēc Rīgas bīskapa Alberta rīkojuma 1223. gadā, taču šim datumam nav dokumentāla apstiprinājuma. Vēlāk pilij vairākkārt mainījušies īpašnieki, un tā vairākkārt nopostīta, bet allaž atjaunota tajā pašā vietā. Pirmo reizi dokumentos Suntažu viduslaiku pils pieminēta 1318. gada Livonijas ordeņa ieņemto piļu sarakstā, kas pēc Livonijas pilsoņu kara atdodama Rīgas arhibīskapam.

400 gadus vēlāk, Lielā Ziemeļu kara laikā viduslaiku pils tika uzspridzināta un netika atjaunota, savukārt 18. gadsimtā tās vietā tika uzcelta Suntažu muižas kungu māja; pils akmeņi izmantoti Suntažu muižas celtniecībai. Suntažu muižas apbūve galvenokārt veidojusies laikā no 18. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta pirmajai pusei. Vienstāva muižas kungu māja iespējami celta ap 1780.–1782. gadu, apbūves ansamblim – pienotavai, stallim, kūtij, klētij, kalpu mājām, veļas, putnu un dārzkopja mājām, un citām ēkām – veidojoties ap parādes pagalmu. 1816. gadā muiža nokļuva Hānenfeldu dzimtas īpašumā.

19. gadsimtā, ievērojot jaunās būvniecības un stila vēsmas arhitektūrā, kungu mājai abos galos piebūvēti divi kvadrātveida neogotisma stila torņi, kā arī frontons un veranda. 1905. gada revolūcijas laikā pils tika daļēji nodedzināta, savukārt 1909. gadā muižas pēdējais īpašnieks fon Hanenfelds (kurš ticis apbedīts Suntažu kapos) to atjaunoja, izbūvējot otro stāvu. Ēkas sākotnējais plānojums mainīts, kā arī nav nav saglabājusies reiz bijusī apdare. Pēc agrārās reformas 1920. gadā Suntažu muižas pili atsavināja iepriekšējiem īpašniekiem un tajā iekārtoja Suntažu pamatskolu, kas 1952. gadā pārtapa par Suntažu vidusskolu.

Muižas pils mūsdienās

Lai gan vairāku pārbūvju, atjaunošanu un papildu būvju uzcelšanas rezultātā muižas pils vairs nav tik arhitektoniski izteiksmīga, skaistās zāles ar oriģinālo podiņu krāsni, balkons, kā arī saglabājušās kāpnes ļauj iztēloties 19. gadsimta noskaņu ēkā. Līdz mūsdienām ir saglabājušās arī vairākas saimniecības ēkas, no kurām dažas ir kritiskā stāvoklī.

Ar Suntažu muižu saistīta arī kāda teika: "Reiz rijniekam vienam rijā esot, pie viņa ienācis viens nosalis ceļa gājējs. Puisis pamanījis, ka tas ir velns. Rijnieks pašu reiz cepis kartupeļus. Velns arī pienācis pie krāsns un teicis: "Kas ķepis, tas man, bet kas neķepis, tas rijnieku Pēterim." Vēl velns teicis, ka esot nosalis, jo viņam neesot ne cimdu, ne zeķu. Rijnieks teicis, lai precoties, tad būs i cimdi, i zeķes. Nu velns stāstījis, kā tam izgājis ar precēšanos. Pajēmis jaunu meitu, tā kā vanags viņam virsū, acis lai izskrāpējusi. Pajēmis atraitni – ar to arī slikti izgājis. Tad rijnieks teicis: "Kas tu par vīrieti, ka nevari nieka sievišķi pievarēt!" Velns sacījis: "Nu tad, ja tu esi tāds drošinieks, aizej uz muižu, tur tu atradīsi savas laimes durvis."

Puisis arī daudz nedomājis un gājis prom. Ceļā vajadzējis iegriezties krogū. Tur viņam vecs vecītis teicis, lai labāk neejot uz muižu, jo kas tur gājis, neviens nav atgriezies. Bet puisis nebijis pierunājams.

Iegājis muižā, tur kādā gaņģī tas ierauga 12 durvis. Vienās durvīs bijusi atslēga, puisis attaisījis tās un tur bijušas trepes. Nokāpis un ieraudzījis kādas durvis, iegājis tur iekšā. Istabā kūrusies uguns, bijuši milti un arī ūdens. Puisis izvārījis putru. Varējis būt ap 12 naktī, kad ienākuši 12 vīri ar sarkanām cepurēm, ienesuši zārku un paši aizgājuši. Puisis padomā, ka mironis arī jāpaēdina. Paēdinājis, sasildījis un pēc neliela brīža mironis atmožas un pastāsta, ka šis bijis šīs muižas kungs. Kungs ievedis puisi kādā istabā, kur atradusies liela kaudze naudas. Kungs teicis, lai puisis šo naudu pārdala divās vienādās daļās. Šo darbu lai tas padara trijās dienās un naktīs. Kungs izgājis, un puisis sāka strādāt. Nepagāja ne diena, kad puisis bija naudu pārdalījis, bet pašās beigās paliek viens gabals pāri. Ko nu? Bet puisis nav uz mutes kritis, pārcērt naudu vidū pušu. Ienāk kungs un teic, ka nu viņš ir šo atpestījis no velna. Vienu daļu lai puisis atdod baznīcai, otru nabagiem, bet trešo lai pats patura sev. Puisis savu naudu aizved 12 muciņās un dzīvo tagad laimīgi."

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)