Planču purva taka – iepazīsti augstā purva ekosistēmu Ziemeļvidzemē

Kārlis Dambrāns/flickr.com
Kārlis Dambrāns/flickr.com
Staiceles lauku teritorijā, nedaudz uz Igaunijas pusi atrodas aizsargājamā dabas teritorija Planču purvs –, kas ir augstais purvs un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta daļa. Izbaudīt klusumu, tīro gaisu un neskartās purva ainavas iespējams, izstaigājot apmēram puskilometru garo laipu taku. Gar takas malām izvietotie informatīvie stendi stāsta par augiem, purva veidošanos un šeit sastopamajiem dzīvniekiem un putniem – arī Braila rakstā.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts

Plašais Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (apmēram 6% no visas valsts teritorijas), kas atrodas valsts un Vidzemes ziemeļu daļā un ietver Rīgas līča Vidzemes piekrasti 60 kilometru garumā, kā arī plašas Ziemeļvidzemes teritorijas, ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija – biosfēras rezervāts – Latvijā. Īpaši aizsargājamā dabas teritorijā sastopams ļoti daudzveidīgs un atšķirīgs ainavu, biotopu un sugu kopums.

Latvijā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR) oficiāli tika izveidots 1997. gada. 11. decembrī, savukārt četras dienas vēlāk, 15. decembrī, tas tika atzīts par starptautiskas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju UNESCO programmas MAB ietvaros.

Starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības šajā teritorijā tiek saglabātas, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību. Biosfēras rezervātā ietilpst 25 dabas liegumi, viens dabas parks (Salacas upes ieleja) un arī divas gandrīz pilnībā aizsargājamas jūras teritorijas, kā arī dendroloģiski stādījumi un ģeoloģiski, ģeomorfoloģiski dabas un vēstures pieminekļi.

Planču purvs – augstais purvs Ziemeļvidzemē

Planču purvs ir izteikts augstais jeb sūnu purvs, bagāts ar ciņiem un lāmām; augstie purvi, to skaitā arī Planču purvs, veidojas no zāļu purviem, tiem lēnām aizaugot un uzkrājoties arvien biezākam kūdras slānim. Augstajos purvos aug sugas, kas spēj izdzīvot mitros apstākļos ar niecīgu barības vielu daudzumu. Te manāmi gan greizi, nelieli bērziņi un priedītes, tāpat aug vaivariņi, zilenes, virši, lācenes, melnā vistene, rasenes. Purva malās, pateicoties tam, ka tajās nonāk vairāk minerālvielu, aug spēcīgāki koki – priedes, bērzi, egles, melnalkšņi, apses.

Tāpat purvā mitinās dažādi dzīvnieki, kā arī uzturas un ligzdo vairākas putnu sugas, kuru vidū ir vairākas aizsargājamās: te var manīt gan dzērves un zosis, gan mazo ērgli, rubeni, mežirbi, kā arī citus putnus.

Planču purva pastaigu taka

Planču purva taka apmeklētājiem pirmoreiz izveidota 2006. gadā, tomēr tās nolietojuma dēļ pēc kāda laika tika slēgta. Deviņus gadus vēlāk, 2015. gadā, Dabas aizsardzības pārvalde to atkal atjaunoja, pateicoties AS "Latvijas Valsts meži" finansiālam atbalstam un līdzdarbojoties arī Alojas novada domei.

Takai visā tās garumā tika nomainīts dēļu segums, turklāt tas tika aprīkots ar pretslīdes sietu, tādējādi nodrošinot papildu aizsardzību apmeklētājiem arī mitrākā laikā. Samērā īsās takas galā atrodas skatu platforma, ierīkota blakus nelieliem ezeriņiem. Zīmīgi ir tas, ka Planču purva taka ir vienīgā visā Latvijā, kur uzstādītas papildu informācijas zīmes Braila rakstā.

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)