LM: Sociālie dienesti aizgādības tiesības vecākiem atņem tikai galējas nepieciešamības gadījumā
Viņš norādīja, ka sociālajiem dienestiem jādara viss, lai sniegtu visa veida palīdzību ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās, turklāt aizgādniecības tiesību atņemšana ir tikai galējs lēmums, kas tiek pieņemts tikai gadījumos, ja cita veida situācijas risināšana nav devusi rezultātu.
Tāpat Alliks uzsvēra, ka tikai tāpēc, ka ģimene nonākusi finansiālās grūtībās, tai automātiski netiek atņemtas aizgādības tiesības, tieši pretēji tiek izmantoti visi pārējie instrumenti, lai līdz šādam solim nebūtu jānonāk.
LM valsts sekretārs gan atzina, ka reizēm komunikācija atsevišķās pašvaldībās starp sociālajiem dienestiem un ģimeni var būt neveiksmīga.
Vienlaikus komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (ZZS) aicināja sēdes dalībniekus izvērtēt ieceri ģimenēm par trešo bērnu piešķirt pabalstu 100 eiro apmērā, proti, deputāts jautāja, vai nepastāv bažas, ka šī nauda "aizies", nevis demogrāfijas attīstībai, bet nonāks līdz nelabvēlīgai ģimenei "dziras papildināšanai".
Deputāte Ingūna Rībena (VL-TB/LNNK) informēja, ka tikai 0,5-2% esot nelabvēlīgas ģimenes, kuras varētu šo papildu naudu izmantot Brigmaņa minētajā veidā.
Savukārt Alliks norādīja, ka izšķiršanās par to, vai valstij būtu jāatbalsta treša bērna dzimšana ir politisks lēmums, jo, pēc viņa domām, Latvijā būtu jāveicina otrā bērna dzimšana.
Vienlaikus Alliks norādīja, ka pirms dažiem gadiem kopā ar Pasaules Banku tika veikts pētījums, lai saprastu, vai Latvijā veidojās uz pabalstiem dzīvojošo cilvēku slānis. Šī hipotēze gluži apstiprinājumu neguva, bet, protams, esot izņēmumi, tomēr Latvijā neesot pārāk dāsna pabalstu sistēma, lai šāda rīcība kļūtu izplatīta.
Uz sarakstu
