Latvijas - Igaunijas institūts turpina darbu pie dvīņu pilsētu sadarbības veicināšanas
Pamatnozares, kur līdz šim veidojusies veiksmīga sadarbība ar kaimiņiem igauņiem ir kultūra, sports un izglītība.
"Labs piemērs ir Valkas mākslas skola, kur no vairāk nekā 200 audzēkņiem, 100 ir no Igaunijas. Turklāt aptuveni 30 no jauniešiem mācās igauņu valodā. Savukārt kaimiņos veiksmīgs piemērs ir Valgas arodskola. Latvijas jaunieši pēc vidējās izglītības iegūšanas tur var apgūt transporta un loģistikas specialitāti, bet pēc pamatizglītības iegūšanas - kokapstrādes specialitāti. Transporta un loģistikas specialitātē mācības notiek angļu valodā, bet kokapstrādes specialitātē - latviešu valodā," informē Lībietis.
Veiksmīga sadarbība veidojusies arī kopīgi veidojot dažādus kultūras un sporta pasākumus. Latvijas - Igaunijas institūta direktors uzskata, ka tas ir tikai likumsakarīgi, jo kopīgiem spēkiem pasākumi izdodas daudz vērienīgāki. "Mēs katrs varam organizēt nelielu pasākumu, taču kopā tas izdodas daudz vērienīgāks. Protams, tas prasa lielu darbu, taču rezultāts ir ļoti labs," viņš norāda.
Latvijas - Igaunijas institūta direktors atzīmē, ka sadarbības stiprināšanas procesā turpmāk jāstrādā pie abu dvīņu pilsētu iedzīvotāju integrācijas. Latvijā un Igaunijā jūtamas būtiskas kultūras atšķirības, tomēr ar katru gadu arvien vairāk iedziļinoties otras tautas īpatnībās un rakstura iezīmēs, sadarbība veidojoties arvien labāka. Nozīmīga problēma gan ir valodas barjera.
"Mūsu sapnis ir tāds, lai līdzīgi kā pirms 100 gadiem, Latvijā un Igaunijā dzīvojošie saprastu viens otra valodu. Nav runa par to, ka mēs brīvi pārvaldītu igauņu valodu, vienkārši mēs katrs runātu savā valodā un viens otru saprastu. Tā jau agrāk ir bijis - pirms 100 gadiem latvieši un igauņi sapratās, nepārvaldot svešvalodas," norāda Lībietis.
Pēc viņa novērojumiem šobrīd valcēniešu attieksme pret Igaunijas iedzīvotājiem ir netrāla. Ikdienā Valkas iedzīvotāji nereti dodas uz Valgu iepirkties un institūta vadītājs pieļauj, ka līdz ar eiro ieviešanu šī kustība starp pilsētām varētu kļūt vēl aktīvāka. Arī no igauņu puses.
Darbu Latvijas - Igaunijas institūta direktora amatā Lībietis uzsāka pērn augustā. Tad papildus jau veiktajiem trim galvenajiem uzdevumiem - mūžizglītības nodrošināšana Valkas novadā, sadarbības veicināšana ar Valgu un sadarbības veicināšana starp Valkas novada nevalstiskajām organizācijām, institūtā tika uzsākts darbs pie Dvīņu pilsētu asociācijas aktivitāšu koordinēšanas.
Asociācijas mērķos ietilpst citu Eiropas robežpilsētu, līdzīgu kā Valka/Valga, iesaistīšana sadarbības problēmu un izaicinājumu identificēšanā un risināšanā Eiropas Savienībā. "Mērķis bija šo asociāciju paplašināt, tomēr tas nevedās tik viegli, kā sākotnēji bija plānots. Šobrīd asociācijā ir pilsētas no piecām valstīm, tostarp Krievijas, taču tā neatrodas Eiropas Savienībā. Ir nepieciešams piesaistīt jaunus biedrus, tomēr pagaidām to nevaram izdarīt tik ātri kā vēlētos," norāda institūta direktors.
Institūts arī šogad turpinās strādāt pie Dvīņu pilsētu asociācijas paplašināšas un īstenot citus iesāktos darbus. Lībietis norāda, ka būtiski ir strādāt arī pie kopējās Latvijas un Igaunijas sadarbības stiprināšanas valstiskā līmenī, kā arī jāveicina institūta, kā zinātniski pētnieciska centra socioloģijā, antropoloģijā, folklorā u.c. sfērās, attīstība.
Tāpat nākamajā plānošanas periodā lieli resursi paredzēti pieaugušo izglītībai. "Tas ir viens no mūsu galvenajiem virzieniem un ļoti aktīvi strādāsim pie tā, lai varam to īstenot. Skatīsimies, kādus jaunus kursus varam piedāvāt. Tie noteikti būs ar praktisku ievirzi," saka Latvijas - Igaunijas institūta direktors.
Uz sarakstu
