Latviešiem laiks mainīties no patērētāju uz uzņēmēju nāciju
Latvijai ir aktīvi jāizmanto Eiropas Savienības fondu dotās iespējas, lai attīstītu riska kapitāla tirgu, kas ir galvenais finansējuma avots jauniem uzņēmumiem. Tāpat jāturpina mazināt administratīvo slogu, kas kavē mazo un vidējo uzņēmumu sektora attīstību.
Pēc ekspertu domām, Latvijā ir veiksmīga vide pirmajiem uzņēmējdarbības soļiem, proti, zemas uzturēšanās izmaksas, gudri cilvēki, tāpat arī salīdzinoši vienkārša ir uzņēmuma reģistrācija. Taču ir vairākas jomas, kuri ir nepieciešami uzlabojumi.
"Jauno biznesu izaugsmi kavē salīdzinoši lielais nodokļu slogs, neelastīgais darba tiesisko attiecību regulējums, kā arī zināšanu trūkums. Skolās un universitātēs nav pietiekami attīstīta problēmu risināšanas un grupu darbību apmācības, kas ir ļoti svarīgi jaunajiem uzņēmējiem," piebilda Bērziņš.
Vienlaikus jāmainās arī pašiem uzņēmējiem, ja tie vēlas konkurēt starptautiskā līmenī, nepieciešama cita pieeja. Proti, jākļūst agresīvākiem gan pārdošanā, gan biznesā kopumā.
"Vēsturiski Latvijā labs saimnieks ir bijis tāds, kas ir pieticīgs un kas māk labi izdarīt, nevis stāstīt par sevi, tomēr starptautiskā konkurencē ir citas prasības. Nav runa tikai par produktu vai pakalpojumu pārdošanu, bet arī uzņēmuma vīzijas pārdošanu, lai piesaistītu finansējumu," sacīja izglītības tehnoloģiju uzņēmuma "Edurio" dibinātājs Ernests Jenavs.
Jenavs uzsver, Latvijas tirgus ir ierobežots, tādēļ ir jāveicina tādu uzņēmumu rašanos, kuriem piemīt globālas ambīcijas un plāni. Latvija ar zemām dzīvošanas izmaksām un augošo jaunuzņēmumu ekosistēmu ir lieliska vieta tīmekļa risinājumu pirmo prototipu izstrādei un testēšanai, taču tiklīdz ir vēlme piesaistīt nopietnas investīcijas attīstībai, skats būs jāvērš ārpus Latvijas.
"Latvijā ir spēcīga mākslas un dizaina pasaule, kura patlaban ļoti veiksmīgi integrējas tehnoloģiju nozarē, tādēļ te varētu rasties tehnoloģiskie risinājumi, kuros liela nozīme ir dizainam," atzīst Bērziņš.
Līdztekus iepriekš minētajam eksperti norāda, ka līdz šim nav pietiekami izmantota ārvalstīs dzīvojošo latviešu diaspora, kuras pieredzei un kontaktiem ir ārkārtīgi liels potenciāls. Ja mēs spētu šo kopienu saliedēt, tas var būt liels spēks, ar ko konkurēt pasaulē," uzskata Bērziņš.
II Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums turpina pirmajā forumā iesākto sadarbības stiprināšanu starp diasporas un Latvijas uzņēmējiem, kā arī meklē veidus, kā veiksmīgi pasaulē dzīvojoši Latvijas izcelsmes cilvēki var palīdzēt Latvijai ar savām zināšanām, kā veiksmīgi ieiet citu valstu tirgos un piesaistīt investīcijas. Sasaistē ar forumu, 8.jūlijā Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās norisināsies Junior-PLEIF jeb Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums jauniešiem par karjeras un uzņēmējdarbības iespējām Latvijā, bet 9.jūlijā notiks arī ārvalstu uzņēmēju tikšanās, kurā aicināti piedalīties Latvijas izcelsmes uzņēmēji un dažādu nozaru speciālisti no ārpus Latvijas.
Dalībai forumā ir iespējams pieteikties vēl tikai līdz 3.jūlijam. Vietu skaits ir ierobežots. Lai saņemtu plašāku informāciju un reģistrētos dalībai forumā, dodieties uz saiti: "www.ieguldilatvija.lv".
II PLEIF rīko Pasaules brīvo latviešu apvienība kopā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju. Bez rīkotājiem foruma plānošanā iesaistīta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Latvijas Institūts, Rīgas Ekonomikas augstskola un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā.
Uz sarakstu
