Eiropas Investīciju bankas viceprezidents: ES ekonomikai trūkst riska uzņemšanās
"Tas, ko mēs redzam vairākās valstīs, ka Eiropas Centrālās bankas par lētu padarītā nauda netiek ieguldīta reālajā ekonomikā. Tikai tad, ja šī lētā nauda tiks pareizi ieguldīta tautsaimniecībā, būs jūtama pozitīva atdeve. Ar reālo ekonomiku es saprotu ieguldījumus infrastruktūrā, inovācijās, pētniecībā un attīstībā," sacījis van Ballekoms.
Van Ballekoms atzīmējis, ka EIB vēl pirms Junkera investīciju plāna parādīšanās ir atbalstījusi komercbankas, kas darbojas Latvijā, piešķirot tām nozīmīgas kredītlīnijas, lai tās varētu kreditēt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), turklāt ar pievilcīgām kredītlikmēm.
"Līdz ar Junkera plānu EIB var plašāk izvērst savas aktivitātes un tieši atbalstīt MVU projektus. Komercbankas bieži tiek kritizētas, bet ne vienmēr tas ir pamatoti. Pēc krīzes bankas tika lūgtas būt piesardzīgākām attiecībā uz riskantu projektu finansēšanu. 2008. gadā mēs lūdzām kreditēt vairāk, jo tirgū nebija likviditātes, tagad mēs lūdzam vairāk uzņemties riskus. Pateicoties Eiropas Centrālās bankas politikai un "lētajai" naudai, vairs nav problēmu ar likviditāti, tagad galvenais jautājums ir par risku uzņemšanos. Zināmā mērā riski gan tiek izkliedēti līdz ar Junkera plānā paredzētajām finanšu garantijām," skaidrojis EIB viceprezidents.
"EIB jau līdz šim arī finansēja riskantus projektus, taču jāsaprot, ka riskantie biznesa projekti parasti ir kapitālietilpīgi. Junkera plānā paredzētās finanšu garantijas nozīmē, ka visi riski netiek uzlikti tikai EIB, tādējādi varēsim atvēlēt vairāk līdzekļu kreditēšanai. Inovatīvi, ar pētniecību saistīti projekti vienmēr būs augsta riska, par kuriem nav simtprocentīgu garantiju par investīciju atdevi," turpinājis van Ballekoms.
Van Ballekoms uzsvēris, ka projektu kvalitāte tiks ļoti stingri vērtēta. "Es ceru, ka nebūs politiska spiediena atbalstīt projektus, kuri nav ekonomiski dzīvotspējīgi. Es ceru, ka zaudējumi būs pieticīgi," sacīja van Ballekoms.
Vaicāts, kādi būs galvenie projektu izvērtēšanas kritēriji, van Ballekoms sacījis, ka tas būs atkarīgs no katras dalībvalsts situācijas. "Piemēram, Vācijai ir citas nepieciešamības nekā Latvijai. Vācijai būtiski ir ieguldījumi infrastruktūrā, īpaši Austrumvācijā, Latvijai ir citas prioritātes. Nīderlandē, piemēram, ir ļoti augsts komercbanku atteikumu īpatsvars attiecībā uz MVU kreditēšanu, tāpēc MVU tiks atbalstīti Junkera plāna ietvaros. Tāpat, domāju, būs arī Latvijas gadījumā. Tas, kas tiks ņemts vērā konkrētu projektu izvērtēšanā, būs tas, cik tie ir ekonomiski pamatoti un dzīvotspējīgi. Ja projekti būs vērsti uz pētniecības un inovāciju attīstību, mēs priecāsimies tos atbalstīt."
Vērtējot, vai 315 miljardi eiro ES ekonomikā būs pietiekami, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un stiprinātu ES konkurētspēju, EIB viceprezidents paudis viedokli, - ja investīcijas tiks ieguldītas pareizi un līdztekus notiks arī strukturālas reformas, tas būs pietiekami. "Tajā pašā laikā es gribu uzsvērt, ka ekonomisko izaugsmi nevar nodrošināt viena pati EIB, tas ir jādara politiķiem, veicot nepieciešamās reformas. Labs pierādījums tam ir Latvija. Krīzes laikā jūsu valdība veica virkni smagu, bet nepieciešamu reformu, un nu jau ceturto gadu jūs esat uz izaugsmes ceļa. Valstīm, kas šādas reformas neveica, vēl joprojām ekonomiskās izaugsmes rādītāji ir ļoti zemi. Es ceru, ka Latvijas piemēram sekos arī citas valstis."
"Mans padoms Latvijai būtu diversificēt enerģētikas tirgu, būvēt starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm. Tas ir ļoti svarīgi. Tāpat ir jādomā par dzelzceļa savienojumiem. Ja jūsu ekonomika vēlas kļūt aizvien eksportspējīgāka, tad eksporta ceļiem ir liela nozīme," piebildis van Ballekoms.
Uz sarakstu
