Cēsu pilsdrupas – iespaidīgākais un vislabāk saglabājies drupu ansamblis Latvijā

Second-Half Travels/flickr.com
Second-Half Travels/flickr.com
Latvija ir mājvieta daudzām viduslaiku pilīm un muižām, un vairākām no tām celšanas gads tiek datēts ar krustnešu ienākšanu Baltijā. Viena no tādām ir arī Livonijas ordeņa Cēsu mūra pils, kuras celtniecība tika uzsākta pirms 1218. gada; mūsdienās Cēsu pilsdrupas ir iespaidīgākais un vislabāk saglabājies drupu ansamblis Latvijā.

Pils arhitektūra

Livonijas ordeņa Cēsu mūra pils drupas un pils skaistā un romantisma pilnā arhitektūra mūsdienās gan vilina apmeklētājus no Latvijas, gan ir populārs tūrisma galamērķis interesentiem no visas pasaules. Tai ir augsts tornis, pa kuru iespējams uzkāpt, lai baudītu gleznaino skatu uz Cēsu pilsētu. Tāpat Cēsu pils kompleksā iespējams apskatīt arī Jauno pili un Izstāžu namu.

Livonijas ordeņa Cēsu mūra pils drupas atrodas pakalnos starp dziļām gravām, tāpat aizsardzību reiz nodrošinājuši dziļi aizsarggrāvji. Pieeju pilij apgrūtināja arī trīs priekšpilis, ko ieskāva stipri mūri. Vietām pils mūri bijuši pat vairāk nekā piecus metrus biezi, un tajos vietām ievietoti arī lieli laukakmeņi.

Pils kodolu veido apbūvēts četrstūris ar konventa pagalmu vidū, kompleksā ietilpst pieci torņi trijos stāvos, bēniņi un pagrabs. Pils centrā bijis ar tēstiem laukakmeņiem bruģēts pagalms, kurā atradusies pils aka, savukārt visgarām nocietinājumu korpusiem stiepusies galerija divos līmeņos.

Vēsture

Kad 1207. gadā pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs Venno fon Rorbahs zemju dalīšanā ieguva teritoriju Gaujas kreisajā krastā, Cēsis kļuva par vienu no četrām ordeņa konventu mītnēm, kalpojot kā atbalsta punkts tālākiem krustnešu iekarojumiem tagadējā Ziemeļlatvijā un Dienvidigaunijā. Jau 13. gadsimta sākumā Riekstu kalnā senāk celtā vendu pils (11.-13. gadsimts) tika pārveidota un īslaicīgi kalpoja arī par Zobenbrāļu pils vietu.

Atskaņu hronika vēsta, ka mūra Livonijas ordeņa Cēsu pils celtniecību tās tagadējā vietā uzsācis tieši Venno, iespējams, laika posmā no 1209. līdz 1214. gadam; pils celtniecība tika pabeigta 30 gadu laikā. Indriķa hronikā abas šīs pilis pirmoreiz minētas 1218. gadā, kad tās nesekmīgi aplenca Novgorodas krievu karaspēks. Sākotnēji Ordeņa mūra pilī uzturējušies tikai deviņi ordeņa brāļi ar saviem ieroču nesējiem, kalpiem un zirgu puišiem, un, kad pabeigta, tā bijusi viena no divām greznākajām pilīm visā mūsdienu Latvijas teritorijā.

1577. gadā Ivana Bargā karaspēks aplenca pili un piecas diennaktis to apšaudīja. Neredzot izeju un bīstoties no krieviem un to drausmīgās nežēlības, 300 pils aizstāvji, to skaitā arī sievietes un bērni, sapulcējās un uzspridzinājās kādā no pils telpām. Pastāv pieņēmums, ka tas noticis Ziemeļrietumu korpusa daļā. Traģiskā Cēsu aizstāvju uzspridzināšanās aprakstīta Baltazara Rusova Livonijas hronikā.

Visvairāk tomēr pils cietusi Poļu-zviedru kara laikā. 1604. gadā nejauši tika uzspridzināts pils pulvera pagrabs. Pēc grāfa Uksenšterna ierosinājuma pili 1633. gadā atjaunoja. Pēc tam, kad 1703. gadā – Lielā Ziemeļu kara laikā – pili izpostīja krievu armija, to vairs neatjaunoja. Lai arī pamesta vairāk nekā pirms 300 gadiem, vienā no tās priekšpilīm 18. gadsimtā tika uzcelta jauna pils – Cēsu Jaunā pils.

Nostāsti

Ar Cēsu pili  saistīti arī dažādi nostāsti: viens no tiem vēsta, ka zem Cēsu pils mūriem atrodoties pagrabi, kur esot noraktas visādas mantas. Vienā pagrabā esot liela dzelzs lāde, kas pilna ar zelta un sudraba lietām, bet uz lādes tupot liels, melns suns ar ugunīgām acīm un nelaižot nevienu sev klāt. No šiem pagrabiem ejot arī pazemes ejas. Reiz kāds nebēdnieks nokāpis pagrabos apskatīties. Pēc ilgāka laika viņš iznācis ārā pa smilšakmens alu, kas atrodas pils parkā. Pārdrošnieks iznesis lielu sidraba lukturi, bet pats palicis mēms un nevarējis nekā izstāstīt.

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)