Banner 980x90

Pienenes - nevis nezāle, bet veselīgs dārzenis

Pienene: citi to sauc par puķi, citi - par nezāli, bet tā ir arī dārzenis, kas satur vērtīgākas vielas nekā citroni, burkāni un banāni. Pieneņu dziednieciskās īpašības izmantoja jau senie grieķi un arābi. Senatnē plašā pieneņu izplatība dabā tika uzskatīta par debesu zīmi. Jau auga latīniskais nosaukums skaidro pienenes iedarbību - Taraxacum officinale tulkojumā nozīmē oficiālais līdzeklis pret novirzēm veselībā. Kas tad pienenē ir tik vērtīgs?
* Pienene satur gandrīz visu, kas cilvēkam nepieciešams: C, E un B grupas vitamīnus, minerālvielas - kāliju, magniju, dzelzi, cinku, tonizējošo hlorofilu, pretmikrobu vielas, kas ļauj ātrāk sadzīt pušumiem.

* Pienenes uzlabo aknu un nieru darbību, labvēlīgi ietekmē redzi, pazemina asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs, veicina hemoglobīna sintēzi - iedarbīgs līdzeklis pret bālā ģīmja nogurumu.

* Pienenēs ir daudz antioksidantu, tajās ir arī luteīns, kas pieskaitāms pretvēža līdzekļiem.

* Karotinoīdu pieneņu saknēs un lapās ir vairāk nekā burkānos, kālija - vairāk nekā banānos, organismam tik vajadzīgā lecitīna - vairāk nekā sojā, dzelzs - vairāk nekā spinātos un C vitamīna - vairāk nekā citronos!
{baneris}
Pienene der ēšanai visa - gan lapiņas, gan ziedu aizmetnīši, gan paši ziedi, gan sakne. Neuztraucies, rūgtās lapiņas nemaz nejutīsi, ja piegriezīsi klāt salātos, kur būs gan salātlapas, gan redīsi, gan dilles un lociņi. Pieneņu lapas vari likt klāt dažnedažādos pavasara salātos, vari pievienot arī skābeņu un nātru zupai.

Ja tomēr pieneņu lapu garša liekas pārāk rūgta, pusstundu pamērcē tās sālsūdenī!


Ja lapas un ziedus vari ēst tāpat, tikko norautus un uzreiz likt mutē, tad pienenes sakne gan jāapstrādā - tā jāvāra ilgāk par kartupeli. Citās valstīs pieneņu saknes sacep un lieto uzturā. Rudenī pienenes sakne ir saldāka, pavasarī rūgtāka, bet veselīgāka, jo uzkrāts viss jauno lapu dīgšanai nepieciešamais.

Idejas: kā garšīgi pagatavot pieneni


Cepti pieneņu pumpuri

Pankūku mīkla
Vēl neizplaukuši pieneņu pumpuri


Pankūku mīklā mērc vēl neizplaukušus pieneņu pumpurus (kauslapas pirms tam jānoņem, citādi būs rūgtas), strauji apcep sakarsētā eļļā, kamēr bumbiņas kļūst zeltainas. Tad kārto uz šķīvja un pārkaisa ar pūdercukuru.

Pieneņu medus

200 pieneņu galviņas
1 l ūdens
1 citrons
1kg cukura


Pieneņu galviņas ievāc agrā saulainā rītā, kamēr ziedi pilni ar nektāru. Nedrīkst lasīt tuvāk par 100 m no automaģistrālēm! Izplūc dzeltenos ziedus no kauslapām, aplej ar ūdeni un atstāj uz diennakti. Pēc diennakts masai pievieno nemizotu, sagrieztu citronu un vāra uz lēnas uguns apmēram stundu. Tad nokāš, pievieno cukuru un vēlreiz vāra stundu, pusotru. Gatavo medu sapilda burciņās, atdzesē un lieto kā medu.

Pieneņu - fenheļu salāti

200 g pieneņu lapu
saišķītis redīsu
1/2 fenheļa
1 sīpols
3 ēd.k. sēklu maisījuma

Mērcei: 1 tējk. sinepju, 1 tējk. šķidra medus, 2 - 3 ēd.k. balzama etiķa, 3 ēd.k. olīveļļas, malti melnie pipari, sāls.

Pieneņu lapas nomazgā, nosusina. Redīsus sagriež ripiņās, fenheli - plānās sloksnītēs. Sīpolus sīki sakapā. Visu ieber bļodā. Pannā bez taukvielām apgrauzdē sēklu maisījumu. Mērcei: samaisa visas sastāvdaļas. Salātus samaisa ar mērci un izrotā ar redīsu ripiņām un dažādām sēklām.

Pieneņu salāti


Jaunas, mīkstas pieneņu lapiņas
eļļa
citrona sula vai etķis
sīpoli

Salātiem vislabāk noder jaunas, mīkstas un ēnā augušas pieneņu lapiņas. Pieneņu lapiņas viegli noskalo un saplūkā. Tad pārlej ar kādu eļļu (olīveļļu vai kādu citu), piespiež mazliet citrona sulas vai pielej drusciņ etiķa un pārkaisa ar sagrieztiem sīpoliem. Var gatavot arī ar skābu krējumu.

Pieneņu kafija

Pavasarī ziedēšanas laikā izrok pieneņu saknes. Tās notīra (skrāpējot), sagriež nelielos gabaliņos, apžāvē, tad apgrauzdē uz pannas (viegli brūnai apgrauzdētai saknei būs maigāka garša un lielāks ārstnieciskais efekts). Apgrauzdētās saknes glabā noslēgtā traukā. Pirms lietošanas samaļ tik daudz, cik paredzēts izlietot. Tasītei pietiek ar nepilnu tējkaroti pulvera. Pēc apliešanas ļauj ievilkties piecas minūtes. Pievieno pienu un cukuru.

Avoti: Aizslēposim pēc avotkresēm (S.Amata un R.Bērziņa- Bērzīte) un Aukstais galds (M.Āriņa)
.

 src=

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)