Banner 980x90

Valkas novadā lauku skolu mācību rezultāti neatšķiras no pilsētas

Izvērtējot pēdējo trīs mācību gadu rezultātus, secināts, ka Valkas novada robežās lauku skolu skolēnu mācību vielas apguves līmeņi būtiski neatšķiras no Valkas pilsētas skolu skolēnu rezultātiem, aģentūru LETA informēja novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dzintra Auzāne.

Pēc viņas teiktā, kopumā izvērtējot pēdējo trīs mācību gadu rezultātus, ir iespējams secināt, ka novada skolu izglītojamo sasniegumi ir tuvi valsts vidējiem rādītājiem gan matemātikā, gan latviešu valodā, gan dabaszinībās. Par izglītības kvalitāti novadā liecinot arī skolēnu sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs, kur pamatskolēni nereti sasniedz atzīstamus rezultātus un tiek uzaicināti piedalīties republikas olimpiādēs. Tāpat pamatskolu absolventi veiksmīgi turpinot iesākto, kopumā ar ļoti labām sekmēm mācoties Valkas ģimnāzijā un daļa - Valmieras ģimnāzijās, norādīja Auzāne.

Kā būtisku faktoru, kas būtu jāņem vērā, novērtējot mācību sekmes un salīdzinot tās ar citām skolām, Auzāne norādīja, ka Valkas novadā gan lauku skolās, gan Valkas pamatskolā vienā klasē mācās skolēni, kuru mācīšanās prasmes ir atšķirīgas, savukārt ģimnāziju un valsts ģimnāziju 7.-9.klašu komplektēšanā tiek veikta zināma atlase, tāpēc ir loģiski, ka šo skolēnu kopējie sasniegumi būs labāki.

Auzāne arī atzīmēja, ka skolēnu vēlmi mācīties un sasniegt labākus rezultātus lielā mērā ietekmē arī vecāku ieinteresētība savu bērnu mācību darbā un izaugsmē, tāpat arī ģimenes vēlme sadarboties ar skolu, palīdzot bērnam pilnveidot savas spējas un attīstīt talantus.

Pēc Izglītības pārvaldes vadītājas teiktā, lauku teritoriju skolu sāpīgais jautājums joprojām esot finansējums. "Ja valstiskā līmenī beidzot noformulētu attieksmi pret mazajām lauku skolām un vārdiem sekotu arī darbi, tad ģimenes ar bērniem un pedagogi būtu pārliecināti, ka Latvijā ir vajadzīgi cilvēki ne tikai lielajās pilsētās un reģionālajos centros, bet arī mazpilsētās un laukos," atzina Auzāne, piebilstot, ka pašreizējā attieksme "nauda seko bērnam" neradot labvēlīgu mikroklimatu izglītības iestādēs, jo neatkarīgi no skolēnu skaita, pedagogiem ir nepieciešama vienāda kvalifikācija un darba laiks, lai īstenotu izglītības programmās apstiprinātos mācību plānus.

Auzāne arī atzina, ka algas likme pedagogiem ir ļoti zema, tādēļ skolotāji piekrīt strādāt divkāršu slodzi vai meklē papildu darba iespējas, kas fiziski un emocionāli nogurdina, taču neesot pamata apgalvot, ka tas kādā mērā pazeminātu darba kvalitāti, turklāt šis faktors esot kopīgs kā lauku, tā arī pilsētu skolām.

Kopumā starptautiskā pētījuma rezultāti, pēc Auzānes teiktā, viennozīmīgi esot jāņem vērā un jāanalizē, par ko tieši un vai tiešām tie liecina, tomēr vienlaikus esot jāpatur prātā, ka tie nav vienīgie situācijas un izglītības līmeņa raksturotāji.

LETA jau ziņoja, ka pētījumā "Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas 2012" secināts, - piecpadsmitgadīgo skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā Latvijas lauku skolās joprojām atpaliek no vienaudžu sasniegumiem Rīgas un citu Latvijas pilsētu skolās.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa pētījuma prezentācijas pasākumā norādīja, ka ministriju satrauc padziļinātā plaisa izglītībā starp pilsētu un lauku skolām un tiks meklēti risinājumi šo atšķirību samazināšanai.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)