Valkas novada domes priekšsēdētājs: Lielākie zaudētāji no nodokļu reformas būs reģionu pašvaldības
"Skaidrs, ka valsts nekompensēs attīstības daļu. Valsts kompensēs pēc nepieciešamības, kas norāda, ka tas būs tikai un vienīgi izdzīvošanas budžets," sacīja Krauklis.
Viņš teica, ka pēc Reģionālas attīstības centru apvienības pasūtījuma Rīgas Tehniskās universitātes eksperti veic pētījumu, kura pirmie aprēķini, piemēram, par Dobeles budžetu vēsta, ka ienākumu kritums būs 39,14% pie pašreizējās finansēšanas modeļa. Pat ja pašvaldībām tiktu atdots viss iedzīvotāju ienākumu nodoklis, to ienākumi tāpat samazinātos, norāda Krauklis.
"Pašvaldības kļūs mazspējīgākas un vairāk atkarīgas no valsts labvēlības, jo valstij katru gadu būs jālemj par simtiem miljonu, kas ir jāpiešķir pašvaldībām, un allaž būs arī citas vajadzības," pārliecināts Krauklis.
Tāpat viņš norāda, ka pēdējais minimālās algas palielinājums par desmit eiro no Valkas novada pašvaldības budžeta prasīja 40 000 eiro. Jaunajā nodokļu modelī paredzētajai minimālās algas celšanai par 50 eiro būtu vajadzīgi 200 000 eiro, ko neizdotos nosegt pat ar Finanšu ministrijas (FM) aprēķināto 144 000 eiro pašvaldību ienākumu pieaugumu, norāda Krauklis.
Vēl Valkas novada domes priekšsēdētājs atzīmē, ka akcīzes nodokli alkoholam, cigaretēm un degvielai var celt, taču krietni mazākā līmenī, kā to pašlaik iecerējusi Finanšu ministrija (FM). Pašreizējā plānā akcīzes nodoklis aizvien būtu zemāks nekā Igaunijā, taču cenu starpība būtu pievilcīga tikai pierobežas iedzīvotājiem, kā dēļ tiktu zaudēti tie kaimiņvalsts vai Somijas iedzīvotāji, kas šobrīd brauc uz Latviju, lai iegādātos lētāku alkoholu, degvielu un citas preces, atzīmē Krauklis.
Neliels akcīzes nodokļa kāpums saglabātu cenas, kas būtu pievilcīgas igauņiem un somiem, kuru skaits tuvākajos gados tikai augs, jo Somijas tūrisma kompānijas iekļāvušas Latviju savos maršrutos, kā arī ļautu valstij vairāk nopelnīt, saka Krauklis.
Tāpat Krauklis min, ka Latvijas zemais akcīzes nodoklis sniedz iespējas piesaistīt investīcijas pierobežā, atvērt jaunus uzņēmumus un veidot darba vietas, kā arī nereti igauņi arī dodas tālāk par Valku, piemēram, uz Valmieru, lai iepirktos tur, kas nodrošina pamatu ekonomiskajai izaugsmei arī citviet.
Pēc Kraukļa domām arguments, ka iedzīvoties uz kaimiņu nodzirdīšanu nav pareizi, neiztur kritiku, jo tie, kas ierodas Valkā ir vidēja vecuma pilsoņi ar stabiliem ienākumiem, kuri Latvijā alkoholu iepērk, lai veidotu krājumus, ko pēcāk lēnām arī izlieto.
Kā ziņots, FM izstrādātā nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.
Tās ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Uz sarakstu
