Valkas novada domes priekšsēdētājs: Jādomā par atkritumu šķirošanas un taras pieņemšanas punktu tīkla attīstību
Pierobežas novada vadītājs klāstīja, ka par spīti tam, ka, nododot konkrētu dzērienu iepakojumu veidus, Igaunijā depozīta sistēmas automātos var saņemt, piemēram, 12 centus, daudzi iedzīvotāji šo iespēju neizmantojot.
"Vieniem par dzērienu iegādi atgūstamā summa šķiet pārāk maza un ne pūliņu vērta, citiem problēmas sagādā nododamo iepakojumu transportēšana uz pieņemšanas punktu, kas ne vienmēr atrodas rokas stiepiena attālumā. Dārgie depozīta sistēmas automāti lielākoties izvietoti pilsētās, lielajos veikalos, bet lauku reģionos, kur visbiežāk tos aizstāj vienkāršs iepakojuma uzpirkšanas punkts vietējā veikalā, depozīta sistēmas pārklājums ir krietni mazāks. Ņemot vērā, ka depozīta sistēmā nodot var tikai nesaplacinātas PET pudeles, pat vismotivētākajiem Igaunijas iedzīvotājiem nākas lauzīt galvu, kā mājās sakrāto tukšo iepakojumu aizgādāt uz nodošanas punktu, jo pārdesmit nesaplacinātas PET pudeles aizņem patiesi daudz vietas auto vai sabiedriskajā transportā," apgalvoja Krauklis.
Viņaprāt, depozīta sistēmas iepakojuma nodošanas punktu viendabīga reģionālā pārklājuma nodrošināšana ir būtiska problēma Igaunijā. Depozīta sistēmas automāti esot dārgi un to izvietošanai veikalos nepieciešama papildu platība, tādēļ lauku reģionu nelielajos veikalos sistēmā iekļautie iepakojumi tiek pieņemti manuāli. Turklāt arī depozīta automāts var nolasīt un pieņemt tikai pudeles ar skaidri nolasāmu, nebojātu svītrkodu.
"Līdz ar to savāktas tiek tikai atsevišķas PET pudeles un skārdenes, bet citi iepakojumu veidi un PET pudeles ar bojātām etiķetēm, kas nav derīgas nodošanai, nereti turpina mētāties grāvmalās. Tādēļ jāatzīst, ka, lai arī cik ļoti mums Latvijas pusē gribētos domāt, ka depozīta sistēma ir panaceja vides piesārņojuma problēmām, Igaunijas pieredze to neapstiprina," ir pārliecināts Valkas novada domes priekšsēdētājs.
Vides speciālisti Valgas pusē Krauklim esot klāstījuši, ka dabas piesārņojums joprojām esot nozīmīga kaimiņvalsts problēma un depozīta sistēma šo jautājumu nav atrisinājusi.
"Tiesa, depozīta sistēma motivējusi daļu iedzīvotāju sākt šķirot vismaz izlietoto iepakojumu, tomēr sabiedrības nevīžību tā nav izskaudusi. Turklāt sistēmas uzturēšanas izmaksas ir milzīgas. Ik gadu depozīta sistēma Igaunijai rada vairāku miljonu eiro zaudējumus, un viņi paši to nebūt neslēpj. Lai sistēmu uzturētu, valsts katru gadu piemaksā miljonus. Neliela atbildības daļa jāuzņemas arī Latvijas pierobežas iedzīvotājiem, kas par spīti ierobežojumiem aktīvi izmantojuši kaimiņvalsts depozīta sistēmu, nododot Latvijā iegādātas PET pudeles," pārliecināts Krauklis, piebilstot, ka igauņi nākuši klajā ar ideju radīt kopīgu Latvijas-Igaunijas depozīta sistēmu.
Politiķis ir pārliecināts, ka Igaunija nebūt nav izcils piemērs un apliecinājums depozīta sistēmas efektivitātei vides piesārņojuma mazināšanā, un Latvija varētu mācīties no kaimiņvalsts pieļautajām kļūdām, ieviešot konkrētu depozīta sistēmas modeli.
"Ja Latvija apņemas ieviest depozīta sistēmu, ir jāizvēlas gudrākais un efektīvākais veids, kā to realizēt. Tā vietā, lai investētu dārgos depozīta sistēmas automātos, ir jāuzlabo jau esošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Daudz jēgpilnāk, manuprāt, būtu attīstīt reģionālo atkritumu šķirošanas laukumu, eko laukumu un taras pieņemšanas punktu tīklu, ieviešot iespēju tur vienuviet par simbolisku samaksu nodot pēc iespējas plašāku atkārtoti pārstrādājamo materiālu izstrādājumu klāstu," piedāvāja Krauklis.
Viņš cer, ka jautājums par depozīta sistēmu nebūs viens no tiem, ko priekšvēlēšanu laikā apspriedīs lielā steigā, pieņemot ne līdz galam pārdomātu lēmumu.
Jau vēstīts, ka šī mēneša sākumā Igaunijas vides ministrs Sīms Kīslers pauda gatavību ierosināt izveidot kopīgu Latvijas un Igaunijas dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, kas dotu iespēju Latvijā pirktu dzērienu iepakojumu nodot Igaunijā un otrādi. Šādu priekšlikumu Kīslers iecerējis iesniegt Latvijas un Igaunijas starpvaldību komisijai.
Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma darbojas kopš 2005.gada. "Nešķiet, ka dzērienu tirdzniecībā starp Igauniju un Latviju palēninās, drīzāk otrādi. Vienlaikus pieaug tā iepakojuma daudzums, ko nav iespējams nodot, un tam ir paralizējošs efekts uz mūsu iepakojuma depozīta sistēmu, kas pašlaik darbojas labi," sacījis Kīslers.
Uz sarakstu
