Krauklis: Ceļmalu appļaušanu varētu organizēt atšķirīgi dažādām ceļu kategorijām
Viņš apšauba, ka lielo šoseju malās būtu liela vides daudzveidība, un ierosinājums pļaut tikai divreiz sezonā varētu veicināt augu pavairošanos.
"Sajūtu līmenī tas ir jautājums par valsts sakoptību, kā arī drošību. Aizaugušās ceļmalās autovadītājiem būs grūtāk saskatīt meža dzīvniekus, kas gatavojas šķērsot ceļu," teica Krauklis.
Viņš pieļauj, ka varētu būt diskusija par ceļmalu pļaušanu divreiz sezonā otrās un trešās šķiras autoceļiem, bet lielo šoseju malām šāds piedāvājums ir pārsteidzīgs.
Valkas novadā zāli pļauj atbilstoši vajadzībai. Ja zāle jau ir pārlieku gara, tad tā ir jāpļauj. "Mums ir sadraudzības pilsētas dažādās valstīs. Piemēram, cik briesmīgs skats paveras, kad iebrauc Pleskavas apgabalā, kur ceļu malas izskatās kā džungļi. Tas par valsti atstāj skumju iespaidu. Kad viņi atbrauc pie mums, tad pamana mūsu valsts sakoptību," teica Krauklis.
Pašvaldības vadītājs uzskata, ka Latvijā aizvien ir diezgan daudz aizaugušu platību, kur iespējams gādāt par vides aizsardzību, jo ne jau ceļmalas būs tās, kas nodrošinās biovides daudzveidību.
Jau vēstīts, ka biedrība "Zemnieku saeima" aicina zemniekus, kā arī pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā - pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī. Biedrībā norāda, ka vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties.
"Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir "padomju laiku" mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējā desmitgadē ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā," skaidro "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Biedrība uzsver, ka ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem, kuru ligzdas iet bojā, pāragri apļaujot grāvmalas.
Tāpat "Zemnieku saeima" vērš uzmanību, ka, nepārdomāti un pāragri apļaujot grāvmalas, būtiski samazinās augu daudzveidība - augiem neļauj noziedēt, un tie neierieš sēklas.
Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka par pļaušanu ietaupītos līdzekļus var izmantot citiem ceļu kopšanas darbiem.
"Iespējams, ir pienācis laiks pārskatīt pašvaldību izdotos saistošos noteikumus par "pareizo" zāles garumu apdzīvotās vietās," mudina "Zemnieku saeimas" pārstāve.
Uz sarakstu
