Pašvaldības: Piešķirtos budžeta līdzekļus autoceļiem vajadzētu tērēt lietderīgāk
Kā skaidroja Krauklis, pašvaldību ieskatā, galvenajam kritērijam ceļu izbūvei ir jābūt darba vietām, jo ir būtiski, vai pie ceļa ir ražotne vai kāda cita ekonomiski aktīva vieta, kas dod budžetā ieņēmumus. Viņš izteicās, ka pašvaldības negribot, lai turpinās iepriekšējo gadu prakse, kad lēmumi nereti esot bijuši emocionāli vai vispār grūti saprotami, piemēram, izvēlēts ceļš, kur brauc divas mašīnas dienā. Savukārt turpat esot ceļš, kur brauc tūkstošiem mašīnu, taču tas ir sliktā stāvoklī.
Krauklis atzīst, ka problēmas ir arī plānošanas reģionos, kur nereti lēmumi neesot balstīti uz ekonomiskiem datiem. Taču ekonomiskais aspekts esot primārais, tad būtiska esot drošības stratēģija un attiecīgi ceļi gar robežām, un tikai tad seko citi ceļi, piemēram, uz dzimto skolu vai uz mīļām bērnības vietām, norāda Krauklis.
Krauklis atzina, ka bijusi produktīva diskusija ar Auguli par to, kurus ceļus pirmkārt remontēt. Satiksmes ministrija (SM) savā ziņā esot ķīlnieks, jo naudas ir par maz. Tāpēc esot kopā jādomā par līdzekļu efektīvu ieguldīšanu. Esot panākta vienošanās, ka būs regulāras konsultācijas ar ministriju, un nākamā paredzēta pēc diviem mēnešiem. Valkas mērs prognozē, ka diskusijas būs pragmatiskas.
Viņš uzsver, ka finansējums autoceļiem vidējā termiņā ir svarīgs, jo arī ministram nav atbildes, kas būs pēc 2018.gada, kad beigsies Eiropas Savienības (ES) līdzekļi. Nākamajā tikšanās reizē ar SM notikšot diskusijas par jauno autoceļu līdzekļu ieguldījumu plānu līdz 2023.gadam un jau par konkrētiem risinājumiem. Krauklis uzskata, ka ar likumu būtu jānosaka, ka procentuāli pakāpeniski jāpalielina akcīzes nodokļa ieņēmumu daļa, kas jāatvēl autoceļiem.
Kā skaidroja Augulis, arī pašvaldības piekrīt, ka ir mainījušās prioritātes, notikušas skolu apvienošanās un citi procesi, līdz ar to ir nepieciešams pārskatīt stratēģisko redzējumu. Piedāvājums ir pārskatīt autoceļu programmu un skatīt to perspektīvā no 2017. līdz 2023.gadam. Ministrs sacīja, ka nākamnedēļ ekspertu darba grupa nāks klajā ar ziņojumu, kāds ir viņu redzējums ceļu sakārtošanā.
"Ir skaidrs, ka programmas mērķus attiecībā uz galvenajiem valsts ceļiem izdosies sasniegt par kādiem 80%, bet ir problēmas ar reģionālajiem un vietējiem ceļiem," uzsver ministrs. Pie šāda finansējumu Nacionālās attīstības plāna mērķus nevarot sasniegt. Ja gadā budžetā klāt nāktu vismaz 150 miljoni eiro ceļiem, tad varētu tuvoties šo mērķu sasniegšanai, lēš ministrs.
Arī viņš skaidro, ka 2018.gadā beidzas struktūrfondu finansējums. Sliktā un ļoti sliktā kvalitātē ir aptuveni puse no visiem valsts ceļiem, bet reģionālo un vietējo ceļu kategorijā ceļi labā stāvoklī ir tikai 30%. Labāka situācija ir uz valsts galvenajiem ceļiem, informē amatpersona.
Arī "Latvijas Valsts ceļi" valdes loceklis Edgars Strods skaidroja, ka rudenī, visticamāk, novembrī, būs gatavs aktualizētais autoceļu sakārtošanas plāna projekts, un tad tālāk notiks sarunas ar pašvaldībām, kā to pilnveidot un uzlabot. Pašvaldību galvenā problēma esot tā, ka naudas nav, un pašvaldības saprot, ka ceļi ilgstoši vēl netiks saremontēti. Runa galvenokārt esot par vietējas nozīmes ceļiem. Vietējo ceļu tīkls esot ļoti liels - valstij pieder vairāk nekā 14 000 kilometru, bet finansējums salīdzinoši mazs, secina Strods.
Savukārt Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (ZZS) pēc sarunām ar Auguli uzsvēra, ka galvenā autoceļu problēma ir finansējuma trūkums, un ar finansējumu autoceļiem, kādu valsts var atļauties patlaban, ir ļoti nopietni jāpārskata attīstības plāni. Būtiski esot aktualizēt autoceļu programmu, kas izstrādāta līdz 2020.gadam. Tas esot pašvaldību interesēs.
Kā ziņots, Reģionālo attīstības centru apvienības pārstāvji šodien tikās ar Auguli, lai spriestu par ceļu stāvokli reģionos.
Uz sarakstu
