Zooloģiskajā dārzā mītošais ziemeļbriedis Lācis šorīt nometis ragus
Lai arī mājaslapā (http://year2011.airbaltic.com/lv) tūkstošiem cilvēku ar 4 tiešraides kameru palīdzību sekoja Rīgas zoodārza ziemeļbriežu ikdienas gaitām, prognozēja ragu nomešanas dienu un centās pamanīt atbildīgo brīdi, ziemeļbriedis Lācis, kā pieredzējis partizāns, no ragiem atbrīvojās, no kamerām paslēpies aiz koka. To, ka svarīgais notikums gaidāms tieši 27.decembrī, prognozēja 1738 briežu vērotāji. Kurš saņems galveno balvu, taps zināms 28.decembrī.
Apskaužama ir ziemeļbriežu dzīves "organizētība" - pērn nomestos ragus atrada 28.decembra rītā. Arī dzemdības šiem dzīvniekiem Rīgas zoodārzā vienmēr bijušas ļoti viegli prognozējamas - jau vairākus gadus visas trīs mātes mazuļus pasaulē laiž 15. vai 16.maijā!
Šoziem, viesojoties Rīgas zoodārzā, Galvenais Ziemassvētku Vecītis no Lapzemes izteica apbrīnu par varenajiem zoodārza ziemeļbriežiem. Pamatoti, jo Rīgas zoodārzā eksponēti savvaļā apdraudētie meža ziemeļbrieži, kas ir augumā krietni prāvāki par parastajiem, kamanās jūdzamajiem ziemeļbriežiem. Līdz ar septiņgadīgo tēvu Lāci aplokā mīt 3 briežu mātes un 3 šogad maijā dzimuši briedēni.
Ziemeļbrieži ir vienīgie brieži, kuriem ragi ir gan tēviem, gan arī mātēm. Vecākiem briežu tēviņiem ir milzīgi un sarežģīti ragu vainagi, kas tiek vērtēti kā otrie lielākie mūsdienu briežu ragi. Tēviņa ragu lielums un krāšņums ir atkarīgs no dzīvnieka kondīcijas un dod tam labākas izredzes cīņās ar konkurentiem. Briežu mātītēm ragi ir mazāki un nokrīt vasarā, pēc mazuļu piedzimšanas. Arī jaunajiem briedēniem ragi sāk augt briežiem neierasti agrā vecumā - jau pirmajā dzīves gadā.
Briežiem ragi nokrīt un ataug no jauna katru gadu. Šogad un turpmāk nomestie ragi, līdz ar iepriekšējo gadu Lāča un viņa harēma "galvas rotām" tiks izmantoti, lai izveidotu īpašu, salīdzinošu informatīvo stendu pie ziemeļbriežu ekspozīcijas.
Eiropas ziemeļos sastopamais meža ziemeļbriedis ir viena no retākajām, skaita ziņā nelielākajām un apdraudētākajām ziemeļbriežu pasugām, kas savvaļā mīt tundrā un skrajos, purvainos skujkoku mežos. Savvaļā ir tikai divas nelielas populācijas Somijā un populācija Karēlijā. Tādēļ šīs sugas vairošana nebrīvē tiek rūpīgi kontrolēta un dati par nebrīves populāciju reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB-European Studbook), kurā piedalās arī Rīgas Zooloģiskais dārzs.
Uz sarakstu
